6.martā stājas spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – Novēršanas likums) – LR 20.02.2026. publicētais likums (pieņemts Saeimā 06.02.2026.)

Likuma grozījumu pamatā ir nepieciešamība paaugstināt finanšu sistēmas caurspīdīgumu un mazinātu NILLTPF riskus. Ievieš stingrāku regulējumu kriptoaktīvu sektoram Sākot ar 2024. gada beigām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji tiek atzīti par finanšu iestādēm. Valūtu tirdzniecības sektora uzraudzība Likumā tiek precizēta terminoloģija, aizstājot līdzšinējos apzīmējumus ar terminu valūtu tirdzniecības sabiedrība. Automatizēta datu apmaiņa un DAGR platforma. Tas ļaus subjektiem piekļūt ziņām no valsts informācijas sistēmām (piemēram, Sodu reģistra, Zemesgrāmatas, Fizisko personu reģistra) vienuviet, nodrošinot efektīvāku klientu izpēti. Piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem: ikvienas personas tiesības tūlītēji un brīvi saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem.

 

1. Terminoloģijas un definīciju izmaiņas

• Valūtas tirdzniecības uzņēmumu nosaukuma precizēšana: Likuma tekstā (1. panta pirmās daļas 7. punkta “e” apakšpunkts; 7. un 45. pants) termins “kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu” tiek aizstāts ar terminu “valūtu tirdzniecības sabiedrība”. Mērķis: saskaņot terminoloģiju ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu.
• Izmaiņas pakalpojumu sniedzējiem juridiskām personām: 1. panta pirmās daļas 10. punkta ievaddaļa ir izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka tas ir pakalpojumu sniedzējs, kas nav minēts šā likuma 3. panta pirmās daļas 4. punkta “d” apakšpunktā. Mērķis: novērst situāciju, kad Valsts ieņēmumu dienests veic dubultu uzraudzību pār vieniem un tiem pašiem subjektiem.
• Jauni 1. panta pirmās daļas 20. un 21. punkti: Likums tiek papildināts ar definīcijām “kriptoaktīvs” un “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs”. Mērķis: ieviest Eiropas regulējuma (Regula Nr. 2023/1114 jeb MiCA) prasības kriptoaktīvu tirgus sakārtošanai.

 

2. Klientu izpēte (Customer Due Diligence)

• Elastīgs slieksnis valūtas darījumiem: Iepriekš klienta izpēte bija obligāta, ja darījuma summa pārsniedza 1500 eiro. Jaunajā 11. panta pirmās daļas 2. punkta “c” apakšpunkta redakcijā slieksnis saglabāts 1500 eiro apmērā, bet papildināts, ka izpēte jāveic arī pie mazākas summas, ja to, pamatojoties uz risku novērtējumu, ir noteicis pats likuma subjekts.
• Pamatojums: Dati liecināja, ka aptuveni 93% darījumu šajā sektorā bija anonīmi (zem 1500 eiro), kas radīja riskus darījumu strukturēšanai, lai izvairītos no identifikācijas.
• Stingrākas prasības kriptoaktīvu uzņēmumiem: 10. panta otrā daļa tiek papildināta, nosakot, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem par prasību izpildi atbildīgais darbinieks jāieceļ gan augstākajā vadībā (pārraudzībai), gan iekšējās kontroles struktūrvienībā (praktiskai izpildei). Tas saistīts ar šīs jomas augstajiem riskiem un darījumu anonimitāti.

 

3. Datu apmaiņa un piekļuve informācijai

• Jauna 5.1 panta 3.1 daļa: Noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā likuma subjekti pieprasa un saņem ziņas no valsts reģistriem, izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR). Mērķis: nodrošināt, ka informācija klientu izpētei ir pieejama vienuviet pēc vienotiem standartiem.
• Datu apmaiņas automatizācija (54. pants): Pants papildināts ar teikumu, ka valsts un pašvaldību institūcijas sniedz informāciju Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) ne tikai rakstveidā, bet arī tiešsaistē vai automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā. Šī norma stāsies spēkā 2027. gada 10. jūlijā. Mērķis: ļaut FID operatīvāk saņemt datus no valsts sistēmām noziedzīgu nodarījumu atklāšanai.

 

4. Sadarbība ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID)

• Atgriezeniskā saite (51. panta 3. punkts): Jaunā redakcija paredz, ka FID analizē ziņojumu kvalitāti un informē par to subjektus, ja tas ir iespējams, neapdraudot kriminālprocesa, valsts vai sabiedrības intereses. Iepriekš šī norma bija kategoriskāka, bet tagad tā sabalansēta ar kriminālprocesa konfidencialitāti.
• Ziņojumu nosūtīšana (31.6 panta 4. punkts un 51. panta 18. punkts): Paplašināts deleģējums Ministru kabinetam noteikt gadījumus un kārtību, kādā FID nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas. Būtība: FID varēs sniegt informāciju plašākam institūciju lokam, ne tikai Valsts ieņēmumu dienestam, lai tās varētu pildīt savas funkcijas.

 

5. Sankcijas un datu publicitāte

• Terminoloģija sankciju jomā: 17.2 panta trešās daļas 4. punktā un 25.2 panta 4. punktā vārds “apiešanā” aizstāts ar vārdu “pārkāpšanā”. Skaidrojums: “pārkāpšana” ir plašāks termins, kas juridiski ietver arī sankciju apiešanu.
• Piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem (18.3 panta pirmā daļa): Izteikta jaunā redakcijā, kā primāro mērķi piekļuvei datiem norādot “lai nodrošinātu starptautisko un nacionālo sankciju izpildei nepieciešamās informācijas pieejamību”.
• Pamatojums: Ņemot vērā ES Tiesas nolēmumus, kas ierobežoja vispārēju datu publiskošanu, Latvija saglabā brīvu piekļuvi šiem datiem, pamatojot to ar nepieciešamību ikvienam sabiedrības loceklim pārliecināties par darījumu partneru atbilstību sankcijām pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.

 

6. Sadarbības koordinācija (55. pants)

• Koordinācijas grupas paplašināšana: 55. panta otrā un trešā daļa izteikta jaunā redakcijā, paplašinot institūciju loku, kuru sadarbību koordinē FID. Tagad grupā iekļautas arī uzraudzības un kontroles institūcijas un citas institūcijas (piemēram, Ārlietu ministrija, Konkurences padome u.c.). Mērķis: nodrošināt efektīvāku informācijas apmaiņu un sankciju ievērošanas uzraudzību starp visām iesaistītajām pusēm.

 

Šīs izmaiņas kopumā vērstas uz kontroles mehānismu digitalizāciju, kriptoaktīvu sektora uzraudzību un skaidrāku rīcību sankciju risku pārvaldībā, kas stiprinātu preventīvos mehānismus, digitalizētu datu apriti starp valsts institūcijām un likuma subjektiem, kā arī nodrošinātu efektīvu sankciju režīma ievērošanu.