Saeimā pieņemti Grozījumi Grāmatvedības likumā
Saeimā pieņemti Grozījumi Grāmatvedības likumā

2026. gada 26. februārī Saeimā pieņemti Grozījumi Grāmatvedības likumā.

Tie ir vērsti uz likuma subjektu loka precizēšanu un Eiropas datu pieejamības standartu ieviešanu.

 


1. Publisko organizāciju loka paplašināšana (1. un 3. pants)

Izmaiņu būtība: Likums tagad precīzāk definē valsts un pašvaldību institūcijas, kurām tas ir saistošs.

  • Iepriekšējais teksts: Galvenokārt atsaucās uz “budžeta iestādēm”, šajā jēdzienā ietverot arī no budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes.
  • Jaunais teksts: Papildina uzskaitījumu ar frāzi “citā publiskā personā un iestādē, kā arī patstāvīgajā iestādē”.

Šis precizējums ir nepieciešams, lai likuma darbības jomā viennozīmīgi iekļautu tādas struktūras kā Latvijas Banka (kas ir atvasināta publiska persona, bet nav “budžeta iestāde” Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē), kā arī citas neatkarīgas valsts iestādes.

 

2. Jauni subjekti: dzīvokļu īpašnieku kopības (3. pants)

Likuma 3. panta pirmās daļas 4. punkts ir papildināts ar dzīvokļu īpašnieku kopībām, kas veic saimniecisko darbību.

Lai gan Dzīvokļa īpašuma likums jau paredzēja kopību tiesības veikt saimniecisko darbību (piemēram, iznomāt kopīpašuma daļas) un pienākumu reģistrēties kā nodokļu maksātājiem, Grāmatvedības likumā tās līdz šim nebija tieši minētas. Tagad likums skaidri nosaka to pienākumu kārtot grāmatvedību un sagatavot pārskatus, ja tiek veikta komercdarbība.

 

3. Eiropas vienotais piekļuves punkts — ESAP (18.1 pants)

Likums papildināts ar jaunu 18.1 pantu, kas uzliek pienākumu nodot informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam (ESAP).

  • Uz ko tas attiecas: Uzņēmumiem, kuri ir Ilgtspējas (sustainability) informācijas atklāšanas likuma subjekti vai sniedz paziņojumus par maksājumiem pārvaldes iestādēm (piemēram, ieguves rūpniecībā).
  • Kas tiek nodots: Gada pārskati, vadības ziņojumi, revidentu ziņojumi un ilgtspējas ziņojumi.
  • Tehniskās prasības: Informācija jāiesniedz datu izgūšanai piemērotā vai mašīnlasāmā formātā, obligāti pievienojot metadatus (uzņēmuma nosaukums, LEI identifikators, kategorija, nozare u.c.).

Grozījumi pārņem Direktīvas (ES) 2023/2864 prasības. ESAP mērķis ir nodrošināt investoriem un sabiedrībai centralizētu un vieglu piekļuvi uzņēmumu finanšu un ilgtspējas informācijai visā Eiropā, veicinot pamatotu lēmumu pieņemšanu un “zaļo” finansējumu.

 

4. Spēkā stāšanās termiņi (Jaunie pārejas noteikumu 12. un 13. punkts)

Izmaiņu būtība (jauni fragmenti): Pārejas noteikumi papildināti ar punktiem, kas nosaka jaunās sistēmas ieviešanas grafiku:

  • 12. punkts: Prasība par informācijas nodošanu ESAP (18.1 pants) stāsies spēkā tikai 2028. gada 10. janvārī.
  • 13. punkts: Ministru kabinetam līdz 2027. gada 1. oktobrim ir jānosaka konkrēta informācijas vākšanas struktūra (iestāde), kas būs atbildīga par datu apkopošanu un nosūtīšanu uz ESAP.

 

5. ES direktīvu atsauču papildināšana

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām papildināta ar jaunu 4. punktu, norādot uz Direktīvu (ES) 2023/2864, kura regulē Eiropas vienotā piekļuves punkta darbību.