2025.gada 26.septembrī stājās spēkā 25.09.2025. publicēti (“LV” Nr. 185) MK 23.09.2025. noteikumi Nr. 562 “Grozījumi Ministru kabineta noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”

Grozījumu galvenie mērķi ir pilnveidot normatīvo regulējumu divās svarīgās jomās:

1. Strukturētu elektronisku rēķinu (e-rēķinu) ieviešana.
2. Pārskata gada slēguma inventarizācijas procesa optimizēšana.

 

Grozījumi, kas saistīti ar elektroniskajiem rēķiniem (e-rēķiniem) un attaisnojuma dokumentiem

 

Jaunais 25.1 punkts: Koriģējošais rēķins

Šis ir jauns punkts. Tas ievieš jēdzienu “koriģējošais rēķins” un nosaka tā noformēšanas kārtību, lai labotu vai atsauktu (anulētu) iepriekš izsniegtu strukturētu elektronisko rēķinu.

• Jauninājuma būtība: Ja ir izsniegts e-rēķins, bet darījums tiek daļēji vai pilnībā atcelts, vai arī sākotnējā rēķinā ir bijusi kļūda, ir jāizsniedz koriģējošais rēķins – arī strukturēta elektroniskā rēķina formātā. Šajā jaunajā rēķinā obligāti jānorāda atsauce uz sākotnējā rēķina numuru, kurš tiek labots vai atsaukts.
• Mērķis: Noteikt skaidru kārtību kļūdu labošanai e-rēķinu sistēmā, jo iepriekš ne grāmatvedības, ne nodokļu normatīvie akti neskaidroja, kā tas darāms.

Svītrots 31. punkts, kas definēja, kas ir strukturēts elektroniskais rēķins, ir pilnībā svītrots no noteikumiem.

• Šī definīcija jau ir iekļauta Grāmatvedības likumā. Punkta svītrošana novērš vienas un tās pašas normas dublēšanos divos dažādos normatīvajos aktos.

Jaunais 31.1 punkts: Cilvēklasāms formāts e-rēķiniem

Šis ir jauns punkts. Tas nosaka prasību, ka jebkurš strukturēts e-rēķins datora vai citas ierīces ekrānā ir jāattēlo cilvēkam saprotamā veidā (cilvēklasāmā formātā), kā arī jānodrošina iespēja to izdrukāt papīra formā.

• Mērķis: Lai gan Grāmatvedības likumā jau ir vispārīga prasība par elektronisko dokumentu cilvēklasāmu formātu, praksē uzņēmumi to ne vienmēr attiecināja uz e-rēķiniem (kas pēc būtības ir XML formāta datnes). Jaunais punkts ievieš skaidrību un padara šo prasību nepārprotamu.

Jaunais 33.1 punkts: Vienkāršotas prasības rēķiniem no ārvalstu partneriem

Šis ir jauns punkts. Tas atļauj atzīt par attaisnojuma dokumentu rēķinu, ko izsniedzis ārvalstu darījuma partneris, pat ja tajā trūkst daži rekvizīti, kas Latvijas likumdošanā ir obligāti (piemēram, dokumenta veida nosaukums vai atbildīgās personas paraksts).

• Jauninājuma būtība: Šāds rēķins būs derīgs, ja tajā būs vismaz šāda informācija:
  • Ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt darījuma dalībniekus (nosaukums vai vārds/uzvārds).
  • Darījuma datums.
  • Preces vai pakalpojuma apraksts.
  • Vērtība naudas izteiksmē un valūta.
  • Rēķina numurs vai cits unikāls identifikators.
• Mērķis: Samazināt administratīvo slogu. Iepriekš, ja ārvalstu partnera rēķinā trūka kāds rekvizīts, Latvijas uzņēmumam bija jāveido papildu iekšējs attaisnojuma dokuments, pārrakstot tajā visus datus un pievienojot trūkstošo informāciju. Tagad tas vairs nav jādara.

Jaunie 34.1 un 34.2 punkti: Avansa rēķinu regulējums

Šie punkti ir jauni. Tie skaidro avansa rēķinu statusu un lietošanas kārtību.

• Jauninājuma būtība (34.1 punkts):
  • Avansa rēķins tiek definēts kā informatīvs dokuments vai maksājuma pieprasījums par precēm/pakalpojumiem, kas vēl nav piegādāti/sniegti. Pats par sevi tas nav saimniecisko darījumu apliecinošs dokuments.
  • Ja avanss ir pilnībā apmaksāts, var nesagatavot gala rēķinu. Šādā gadījumā preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecinās preču piegādes dokuments vai cits darījumu apliecinošs dokuments (piemēram, pieņemšanas-nodošanas akts), kurā ir informācija, kas ļauj nepārprotami identificēt pilnas apmaksas faktu saskaņā ar avansa rēķinu.
  • Mērķis: Mazināt administratīvo slogu un izmaksas, kas saistītas ar nepieciešamību sagatavot un nosūtīt divus e-rēķinus (avansa un gala) viena darījuma ietvaros.
• Jauninājuma būtība (34.2 punkts):
  • Darījumos starp Latvijas uzņēmumiem (B2B) noteikums par iespēju nesagatavot gala rēķinu ir spēkā tikai tad, ja pats avansa rēķins sākotnēji ir bijis noformēts kā strukturēts elektroniskais rēķins.

Jaunais 53.1 punkts: Elektroniskas preču piegādes dokumentu kopijas bez papīra versijas

Šis ir jauns punkts. Tas atceļ prasību glabāt preču piegādes dokumenta papīra kopiju, ja gan pats dokuments, gan to reģistrs tiek kārtots elektroniski.

• Jauninājuma būtība: Ja preču piegādes vai pārvadājuma dokuments ir sagatavots elektroniski (saskaņā ar noteikumu 42. punktu), tā papīra kopiju var nepievienot reģistram, ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta šī dokumenta attēlošana datora ekrānā cilvēklasāmā formātā un nepieciešamības gadījumā – iespēja to izdrukāt.
• Mērķis: Likvidēt novecojušu prasību, kuras dēļ pat pie pilnībā elektroniskas dokumentu aprites bija jādrukā dokumentu papīra kopijas.

 

Grozījumi, kas saistīti ar inventarizācijas veikšanu

68.punkts: Jauna kārtība prasījumu un saistību salīdzināšanai

Punkts ir izteikts jaunā redakcijā, kas modernizē debitoru un kreditoru parādu inventarizācijas procesu.

• Iepriekšējais teksts: Prasīja pārbaudīt prasījumu un saistību summas saskaņā ar attiecīgajiem dokumentiem un salīdzināt tās ar darījumu partneriem (debitoriem un kreditoriem).
• Jaunais teksts:
  • Atļauj izmantot mūsdienīgus digitālos risinājumus: salīdzināšanu var veikt, izmantojot pašapkalpošanās portālus vai citus savstarpēji saskaņotus elektroniskos kanālus.
  • Ievieš principu “klusēšana ir piekrišana”: ja darījuma partneris līdz noteiktā inventarizācijas termiņa beigām nav informējis par datu atšķirībām, dati tiek uzskatīti par salīdzinātiem.
• Mērķis: Samazināt uzņēmumu administratīvo slogu, jo vairs nav jātērē laiks, lai saņemtu rakstiskus apstiprinājumus no katra partnera, kā arī leģitimizēt mūsdienīgu digitālo rīku izmantošanu salīdzināšanai.

Jaunais 68.1 punkts: Bezskaidras naudas atlikuma inventarizācija

Šis ir jauns punkts. Tas nosaka konkrētu kārtību, kādā veicama bankas kontu atlikumu inventarizācija.

• Jauninājuma būtība: Bezskaidras naudas atlikuma inventarizācija tiek veikta, pamatojoties uz maksājumu pakalpojumu sniedzēja (bankas) nodrošināto informāciju, t.i., salīdzinot datus ar konta pārskatu.
• Mērķis: Novērst regulējuma nepilnību, jo iepriekšējie noteikumi nesaturēja skaidras norādes par to, kā tieši veikt bezskaidras naudas inventarizāciju.

71. punkts: Muzeju krājumu inventarizācija

Šis punkts ir papildināts.

• Iepriekšējais teksts: Regulēja tikai bibliotēku krājumu inventarizācijas kārtību.
• Jaunais teksts: Papildus nosaka, ka muzeju krājumu inventarizācija veicama atbilstoši termiņiem un kārtībai, kas noteikta normatīvajos aktos muzeju krājumu jomā.
• Mērķis: Iekļaut noteikumos normas, kas attiecas uz muzejiem, un saskaņot tās ar nozares likumdošanu.

72. punkts: Precizēta salīdzināšanas kārtība budžeta iestādēm

Punkts ir izteikts jaunā redakcijā.

• Iepriekšējais teksts: Noteica veikt “kontu atlikumu un darījumu” salīdzināšanu starp vispārējās valdības sektora struktūrām.
• Jaunais teksts: Precizē, ka salīdzināšanai ir pakļauti prasījumi, saistības un bezatlīdzības darījumi.
• Mērķis: Novērst termina “konts” neviennozīmīgu interpretāciju un samazināt administratīvo slogu. Turpmāk budžeta iestādēm nav jāsalīdzina visi naudas darījumi; salīdzināšana attiecas tikai uz parādu atlikumiem un bezatlīdzības darījumiem.

Jaunais 72.1 punkts: Kontu salīdzināšana Valsts kasē

Šis ir jauns punkts. Tas attiecas uz uzņēmumiem un iestādēm, kuriem ir atvērti konti Valsts kasē.

• Jauninājuma būtība: Noteikts, ka Valsts kasē atvērto kontu atlikumu salīdzināšana jāveic saskaņā ar speciālajiem noteikumiem, kas regulē Valsts kases maksājumu pakalpojumu sniegšanu.
• Mērķis: Izveidot tiešu sasaisti starp vispārējiem inventarizācijas noteikumiem un speciālo kārtību, kas noteikta Valsts kases klientiem.