MK 09.12.2025. noteikumi Nr. 749 “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam”, oficiālajā avotā Latvijas Vēstnesis tika publicēti 2025. gada 11. decembrī.

Noteikumu mērķis ir noteikt kārtību, kādā organizē un īsteno strukturēta e-rēķina apriti un kādā iesniedz strukturētu e-rēķinu datus VID, sākot ar 2026. gada 1. janvāri.

---

 

Vispārīgie jautājumi un piemērošanas joma

Piemērošanas joma (noteikumu 3.punkts): Noteikumus piemēro Grāmatvedības likuma 3. pantā minētie subjekti (turpmāk – uzņēmumi). Šī likuma izpratnē par uzņēmumiem uzskatāmas arī fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību.

Svarīgākie termini (noteikumu 2.punkts):

• Piegādes kanāls: E-rēķinu piegādes kanāls, kas nodrošina e-rēķina nosūtīšanu un saņemšanu.
• Pakalpojumu sniedzējs jeb operators: Uzņēmums, kas nodrošina pakalpojumus, kas saistīti ar e-rēķinu darbībām, un e-rēķinu iesniegšanu VID.
• E-rēķina ziņojums: Oficiālās elektroniskās adreses ziņojums, kas pielikumā satur e-rēķina datni XML (strukturētā datu forma Extensible Markup Language).

Obligāta e-rēķinu lietošana darījumos starp budžeta iestādēm (G2G) un starp uzņēmumiem un budžeta iestādēm (B2G/G2B) stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī. Taču darījumos starp uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes (B2B), obligātā e-rēķinu aprite un obligāta nodošana VID ir pārcelta uz 2028. gada 1. janvāri. Tas gan neliedz B2B darījumos e-rēķinu datus nodot VID brīvprātīgi, sākot jau ar 2026. gada 1. janvāri.

 

Kārtība, kādā organizē un īsteno e-rēķinu apriti

Piegādes kanāla izvēle (noteikumu 4. un 5.punkts): Uzņēmumiem ir savstarpēji jāvienojas ar saimnieciskā darījuma dalībniekiem par izmantojamo piegādes kanālu vai kanāliem e-rēķinu apritei,,. Uzņēmumi var izmantot vienu vai vairākus no šiem kanāliem (Noteikumu 4. punkts):

1. Oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese), ja e-adreses konts ir aktivizēts.
2. Pakalpojumu sniedzēja jeb operatora piegādes kanāls.
3. Cits piegādes kanāls (piemēram, starpsistēmu integrācija, elektroniskā pasta adrese vai cits elektroniskās piegādes kanāls).

Lai atvieglotu pāreju, uzņēmumiem ir nodrošināti bezmaksas piegādes kanāli, piemēram, e-adrese un iespēja e-rēķinu nodot VID, izmantojot EDS API risinājumu vai manuāli augšupielādējot datni EDS saskarnē.

 

VID e-rēķinu risinājums un datu glabāšana: VID izveido, uztur un attīsta e-rēķinu iesniegšanas risinājumu, lai nodrošinātu iespēju decentralizēti un strukturēti saņemt e-rēķinus (noteikumu 6.punkts). VID saņem un glabā e-rēķinus (bez pielikumiem), kas iesniegti strukturētajā XML datu formā. XML struktūrai jāatbilst UBL 2.1 un PEPPOL BIS Billing 3.0 specifikācijai (Core Invoice Usage Specification (CIUS)).

VID glabās e-rēķinus tādā apjomā, kādā tie ir iesniegti. Šis risinājums nodrošina e-rēķinu uzglabāšanu piecus gadus (minimālais glabāšanas laiks, kas noteikts Grāmatvedības likumā), kas mazina administratīvo slogu uzņēmumiem. VID risinājumā saņemtie būtiskākie e-rēķinu dati būs kontrolēti pieejami arī citām valsts pārvaldes iestādēm, izmantojot datu izplatīšanas un pārvaldības platformu DAGR, lai tās varētu izmantot šos datus savu funkciju nodrošināšanai un mazinātu birokrātisko slogu.

Informācijas apmaiņa ar e-adresi (9.punkts): Lai nodrošinātu e-rēķinu apriti caur Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmu, VID sniedz tās pārzinim aktuālu informāciju par fiziskajām personām, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas (vārds, uzvārds, personas kods, reģistrācijas kods, saimnieciskās darbības sākuma/beigu datums).

 

Kārtība, kādā e-rēķinu datus iesniedz VID

Uzņēmums, kurš noformē e-rēķinu, tā iesniegšanai VID risinājumam (Noteikumu 6. punkts) izmanto vienu vai vairākus šādus piegādes kanālus (10. punkts):

1. Oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese).
2. Pakalpojumu sniedzēja jeb operatora kanāls, kas ir integrēts ar VID sistēmas lietojumprogrammu saskarni (API).
3. VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) API vai datnes augšupielādes funkcionalitāte (manuāla XML datnes augšupielāde EDS).

 

Kā notiek iesniegšana (noteikumu 11., 12., 13. punkts):

• Ja izmanto e-adresi (4.1. apakšpunkts): Oficiālo Elektroniskās Adrešu informācijas sistēma nodrošina automātisku e-rēķina ziņojuma un ziņojuma informācijas iesniegšanu VID.
• Ja izmanto operatoru (4.2. apakšpunkts): VID saņem e-rēķinu no operatora piegādes kanāla, kas ir integrēts ar VID API (Noteikumu 10.2. apakšpunkts), izņemot gadījumus, kad operators pats izmanto e-adresi rēķina apritei,.
• Ja izmanto citu individuālu kanālu (4.3. apakšpunkts): Uzņēmums e-rēķinu VID iesniedz, izmantojot EDS API vai augšupielādējot XML formāta e-rēķinu EDS (Noteikumu 10.3. apakšpunkts),.

Termiņš: E-rēķinu VID iesniedz vienu reizi ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas dienas (Noteikumu 14. punkts),. Ja e-rēķins ir iesniegts, izmantojot kādu no kanāliem, tas nav atkārtoti iesniedzams.

 

Rīcība iesniegšanas kavējumu gadījumā

Noteikumi paredz rīcību, ja nav iespējams ievērot 5 darbdienu termiņu sistēmas traucējumu vai citu iemeslu dēļ (15.–17. punkts):

1. Nosūtītāja sistēmas traucējumi (15.punkts): Ja uzņēmums vai operators informācijas sistēmu darbības traucējumu dēļ nevar iesniegt e-rēķinu termiņā:
   • Par to jāpaziņo VID EDS ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc termiņa iestāšanās, norādot iemeslu.
   • E-rēķins jāiesniedz VID triju darbdienu laikā pēc traucējumu novēršanas.
2. VID risinājuma traucējumi (16.punkts): Ja traucējumi konstatēti VID e-rēķinu iesniegšanas risinājumā, e-rēķinu iesniedz VID ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad VID ir paziņojis par traucējumu novēršanu.
3. Citi iemesli (17.punkts): Ja kavējums radies citu iemeslu dēļ (piemēram, maksātnespējas administrators konstatē neiesniegtus rēķinus):
   • Uzņēmums paziņo par to EDS, norādot iemeslu un periodu, par kuru e-rēķini nav iesniegti.
   • E-rēķini jāiesniedz VID ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā no e-rēķinu neiesniegšanas iemesla konstatācijas.

 

Anotācijas papildinājums: Lai uzlabotu sadarbību, VID nodrošinās iespēju atvieglot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanu, daļēji aizpildot pielikumu PVN 1-I un PVN 1-III saturu ar VID rīcībā esošajiem e-rēķinu datiem. Tāpat nodokļu maksātājam ir brīvprātīga iespēja EDS atzīmēt saņemtos e-rēķinus kā “neatbilstošus” (piemēram, neatbilstošas nodokļa likmes dēļ), lai gan VID neveiks starpnieka funkciju strīdu risināšanā starp partneriem.