Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā ir publicēts aktualizētais metodiskais materiāls “Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai”. Materiāls sagatavots 04.09.2020. un pēdējo reizi aktualizēts 04.06.2025.

 

Aktualizētas versijas papildinājumi:

Informācija par pastāvīgās pārstāvniecības attiecībām ar nerezidentu (galveno uzņēmumu)

• Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības (filiāles) Latvijā attiecības ar nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, notiek viena uzņēmuma darbības ietvaros. Tās nav uzskatāmas par darījumu ar saistītu personu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 18. punkta izpratnē.
• Līdz ar to pastāvīgās pārstāvniecības darījumi ar nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, neatbilst likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 29.1 punktā minētajai kontrolēta darījuma definīcijai.
• Vietējās un globālās transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas prasības attiecas uz pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, ja tā veic kontrolētus darījumus tās nerezidenta vārdā ar citiem grupas uzņēmumiem (t. i., ar tās galveno uzņēmumu saistītajiem uzņēmumiem), kuri nav galvenā uzņēmuma filiāles.
• Tādēļ pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā nav pienākums sagatavot un iesniegt transfertcenu dokumentāciju atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 pantam par tiem darījumiem, kuri pastāv starp galveno uzņēmumu (nerezidentu) un tā pastāvīgo pārstāvniecību.
• Gadījumos, kad starp pastāvīgo pārstāvniecību un nerezidentu (galveno uzņēmumu) tiek veikti savstarpēji maksājumi, tie nav uzskatāmi par darījumiem ar saistītām personām, un nav piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta e) apakšpunkts, kas attiecas uz ienākumiem, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, ja attiecības būtu veidotas starp divām neatkarīgām personām.

 

Saskaņā ar materiāla 8. punktu pastāvīgās pārstāvniecības ar UIN apliekamais objekts, ja grāmatvedības uzskaite ir nodalīta

• Ja pastāvīgai pārstāvniecībai ir nodrošināta no nerezidenta atsevišķi nodalīta grāmatvedības uzskaite (t. sk. arī atsevišķā vai kopējā naudas kontā ieskaitīto līdzekļu atsevišķa uzskaite), neveidojas ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais objekts līdz brīdim, kad pastāvīgā pārstāvniecība sadala peļņu.

17. punkts (UIN deklarācijas aizpildīšana attiecībā uz darījumiem) norāda, ka aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, pastāvīgā pārstāvniecība ņem vērā:

• Deklarācijas 6.5.1. rindā nav jāuzrāda pastāvīgās pārstāvniecības savstarpējos maksājumus ar nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.
• Jāievēro nosacījums, ka starp pastāvīgo pārstāvniecību un nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, īstenotie savstarpējie maksājumi nav uzskatāmi par darījumiem ar saistītām personām.
• Pastāvīgā pārstāvniecība deklarācijas 6.5.1. rindā norāda darījumu kopējo vērtības summu, kas pārskata gadā veikti tikai un vienīgi ar saistītām personām – nerezidentiem (kas nav galvenais uzņēmums).
• Pastāvīgā pārstāvniecība kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja piemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas, kā arī nodokļa atvieglojumus vispārējā kārtībā, ko attiecīgi norāda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā.

 

11. piemērs Darbinieka attālinātais darbs un pastāvīgās pārstāvniecības pazīmes – apraksta situāciju, kurā Lietuvā reģistrētai kapitālsabiedrībai ir darbinieks, kurš strādā attālināti no savas dzīvesvietas Latvijā. Darbinieks veic dažādus pienākumus projektu vadības un atbalsta jomā.

• Lai vērtētu Lietuvas sabiedrības darbību Latvijā, jāpiemēro Latvijas un Lietuvas nodokļu konvencija.
• Saskaņā ar nodokļu konvencijas 5. panta 1. punktu, jēdziens “pastāvīgā pārstāvniecība” nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmums pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.
• Nodokļu konvencijas 5. panta 4. punkts uzskaita darbības, kas netiek uzskatītas par pastāvīgo pārstāvniecību, piemēram, iekārtu vai preču izmantošana glabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm; preču vai izstrādājumu krājumi šiem mērķiem vai pārstrādei citā uzņēmumā; fiksēta vieta preču iepirkšanai vai informācijas vākšanai; fiksēta vieta jebkuras citas sagatavošanas vai palīgdarbības veikšanai uzņēmuma labā; vai jebkura šo darbību kombinācija, ja kopējais darbības veids ir ar sagatavošanas vai palīgdarbības raksturu.
• Ņemot vērā, ka Lietuvā reģistrētās kapitālsabiedrības darbība Latvijā (ko veic attālinātais darbinieks) ir ar sagatavošanas vai palīgdarbības raksturu, kas neatbilst pastāvīgās pārstāvniecības pazīmēm, tās darbinieka attālinātais darbs neveido pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā.
• Darbinieka dzīvesvieta, kurā tas attālināti strādā, nav uzskatāma par kapitālsabiedrības pastāvīgu uzņēmējdarbības vietu Latvijā.
• Tādējādi Lietuvā reģistrētajai kapitālsabiedrībai neveidojas pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas mērķiem.

12. piemērs (Nekustamā īpašuma darījumi un citas darbības)apraksta Igaunijā reģistrētas sabiedrības darbību Latvijā.

• Ja Igaunijas sabiedrība tikai iegādājas vai pārdod nekustamo īpašumu Latvijā, tai nav jāreģistrē pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā.
• Tas ir tādēļ, ka šādā gadījumā neizpildās pastāvīgās pārstāvniecības darbības pamata pazīmes:
  1. nerezidents Latvijā izmanto noteiktu darbības vietu;
  2. darbības vieta tiek izmantota pastāvīgi vai ir izveidota nolūkā to izmantot pastāvīgi;
  3. darbības vieta tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai.
• Savukārt, ja Igaunijas sabiedrība uzsāk Latvijā darbību, kas ietver meža audzēšanu vai mežistrādi, tai būs birojs Latvijā, darbinieki strādās Latvijā, pārdos kokmateriālus u.tml..
• Šādā gadījumā tās darbība atbildīs pastāvīgās pārstāvniecības pazīmēm, un tai būs pienākums reģistrēt pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā.
• Tādējādi, ja nerezidenta darbība atbilst pastāvīgās pārstāvniecības pazīmēm, tas reģistrē pastāvīgo pārstāvniecību (filiāli) Valsts ieņēmumu dienestā vai arī Uzņēmumu reģistrā.

 

Materiāls norāda, ka nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība (filiāle) Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Pastāvīgā pārstāvniecība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā, ir UIN maksātāja un tai ir pienākums iesniegt UIN deklarāciju un maksāt UIN saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.

Materiāla saturs ietver šādas sadaļas:

• Pastāvīgās pārstāvniecības ar UIN apliekamais objekts.
• Pastāvīgās pārstāvniecības uzskaite.
• Pastāvīgās pārstāvniecības ieņēmumi un izdevumi.
• Pastāvīgās pārstāvniecības UIN deklarācija.

Attiecībā uz UIN apliekamo objektu, tas tiek noteikts, summējot taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus no peļņas, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību un kas taksācijas periodā naudas vai citā veidā ir izņemta no pastāvīgās pārstāvniecības. UIN apliekamajā bāzē ietver sadalīto peļņu (ietverot aprēķinātās dividends, dividendēm pielīdzinātas izmaksas, nosacītās dividends) un nosacīti sadalīto peļņu (ietverot ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, nedrošos debitoru parādus, palielinātus procentu maksājumus, aizdevumus saistītai personai, ienākumus vai izdevumus, kas nebūtu radušies neatkarīgu personu attiecībās, nerezidenta piešķirtos labumus darbiniekiem vai valdes/padomes locekļiem, likvidācijas kvotu, reorganizācijas procesā nodoto aktīvu vērtību, aktīva vērtību, kas nodota pastāvīgajai pārstāvniecībai ārvalstī vai galvenajam uzņēmumam/citai filiālei ārvalstī, kā arī hibrīdneatbilstības rezultātu).

Dividendei pielīdzināta izmaksa ir nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības maksājumi nerezidentam, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, ja tie nav uzskatāmi par nerezidenta izdevumiem, kas nodrošina pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību. Piemēram, ja Lietuvā reģistrētas kapitālsabiedrības filiāle Latvijā aprēķina peļņu un pārskaita to galvenajai sabiedrībai Lietuvā, šī summa uzskatāma par dividendei pielīdzinātu izmaksu, kas apliekama ar UIN.

Pastāvīgajai pārstāvniecībai, kura guvusi peļņu līdz 2017. gada 31. decembrim, šo peļņu sadalot, tā netiek aplikta ar UIN, ja grāmatvedības uzskaite nodrošina skaidru izpratni par peļņas gūšanas un sadales gadu, kā arī par to, kāda peļņas daļa bija pārstāvniecības rīcībā 2017. gada 31. decembrī.

Attiecībā uz uzskaiti, pastāvīgā pārstāvniecība veic grāmatvedības uzskaiti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, sagatavo bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu, lai nodrošinātu UIN aprēķināšanu. Uzskaitei jāietver Latvijā un ārvalstīs pārstāvniecības patstāvīgi gūtie ieņēmumi.

Ieņēmumi un izdevumi, kā arī attiecīgi aktīvi un pasīvi, UIN vajadzībām jāuzskaita nodalīti no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir. Darījumi ar galveno uzņēmumu jāuzskaita tā, it kā galvenais uzņēmums būtu nesaistīts uzņēmums. Uz pastāvīgo pārstāvniecību attiecināmie ieņēmumi no galvenā uzņēmuma kopīgajiem ieņēmumiem jānosaka atbilstoši pārstāvniecības veiktajām funkcijām, uzņemtajiem riskiem un izmantotajiem aktīviem. Izmaksas jāattiecina pēc to faktiskās vērtības.

Pastāvīgā pārstāvniecība nav komercsabiedrība ar savu kapitālu un pārvaldes institūciju; tā rīkojas galvenā uzņēmuma vārdā. Pārstāvniecības attiecības ar galveno uzņēmumu notiek viena uzņēmuma ietvaros un netiek uzskatītas par darījumu ar saistītu personu likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē. Tādējādi pārstāvniecības darījumi ar galveno uzņēmumu neatbilst kontrolēta darījuma definīcijai, un pārstāvniecībai nav pienākuma sagatavot un iesniegt transfertcenu dokumentāciju par šiem darījumiem. Transfertcenu dokumentācijas prasības attiecas, ja pārstāvniecība veic kontrolētus darījumus galvenā uzņēmuma vārdā ar citiem grupas uzņēmumiem, kas nav tā filiāles.

Ja pastāvīgajai pārstāvniecībai nav nodalīts konts un klientu norēķini tiek tieši ieskaitīti nerezidenta kontā, nerezidentam jānodrošina ar pārstāvniecības darbību saistīto ieņēmumu un izdevumu nodalīta uzskaite, lai noteiktu brīdi, kad veidojas ar UIN apliekamais ienākums (dividendei pielīdzināmā izmaksa peļņas apmērā). Ja nodalīta uzskaite netiek nodrošināta, pastāvīgās pārstāvniecības UIN apliekamajā bāzē jāiekļauj visa summa, kas iekasēta no klientiem Latvijā konkrētajā periodā, un tā jādala ar koeficientu 0,8.

Ja pārstāvniecībai ir nodrošināta nodalīta grāmatvedības uzskaite (t.sk. naudas līdzekļu uzskaite), ar UIN apliekamais objekts neveidojas līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta. Peļņas noteikšanai jāatbilst principam, ka pastāvīgā pārstāvniecība ir atsevišķs uzņēmums, kas darbojas neatkarīgi no galvenā uzņēmuma.

Sagatavojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu UIN vajadzībām, pastāvīgās pārstāvniecības peļņu samazina par izdevumiem, kas tai radušies saistībā ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu Latvijā. Šādus izdevumus neiekļauj UIN bāzē. Peļņu var samazināt arī par nerezidenta darījumos ar citām personām faktiski izmaksāto izdevumu vai izdevumu daļas summu, kas tieši saistīta ar pārstāvniecības saimniecisko darbību, ja tie apstiprināti ar attaisnojuma dokumentiem un ir attiecināmi uz pārstāvīgās pārstāvniecības darbību. Termins “citām personām” ietver arī darbiniekus, piemēram, galvenā biroja darbaspēka izmaksas var attiecināt uz filiāli, ja darbinieka veiktās funkcijas ir nepieciešamas filiāles darbībai.

Atlīdzība, ko pastāvīgā pārstāvniecība maksā nerezidentam par piegādātajām precēm, ir uzskatāma par izdevumiem un netiek ietverta ar UIN apliekamajā bāzē. Pārstāvniecības peļņu samazina par izdevumu summu, kas radusies nerezidentam, piegādājot preces tālākpārdošanai, norādot summu, ko maksātu neatkarīgs komersants par tirgus cenām. Izmaksas uz pārstāvniecību attiecina pēc to faktiskās vērtības (bez uzcenojumiem).

Vispārīgā gadījumā normatīvie akti neļauj filiāles izdevumos iekļaut nerezidenta filiālei sniegto pakalpojumu vērtību. Šādi izdevumi uzskatāmi par dividendei pielīdzinātu izmaksu, kas veido UIN apliekamo bāzi. Tomēr, ja galvenā uzņēmuma vai citas filiāles izrakstīts rēķins par faktiskajiem uz filiāli attiecināmajiem izdevumiem (nevis pakalpojuma vērtību) satur atšifrējumu par konkrētām izmaksu pozīcijām (darbaspēka, trešo personu pakalpojumu izmaksas), un tās pamatotas ar attaisnojuma dokumentiem, par šādām izmaksām filiālei ir tiesības samazināt tās UIN apliekamo bāzi.

Par ienākumu, kas taksācijas periodā izņemts no pastāvīgās pārstāvniecības, netiek uzskatīta summa, kas nepārsniedz 10 procentus no nerezidenta darījumos ar citām personām faktiski izmaksāto izdevumu vai izdevumu daļas summas, kas ir tieši saistīta ar pārstāvniecības saimniecisko darbību, ja ir nerezidenta rakstisks apstiprinājums. Šo summu neiekļauj UIN bāzē un neapliek ar nodokli.

Par ienākumiem, kas izņemti no pastāvīgās pārstāvniecības, uzskatāmi:

1. Pārstāvniecības maksājumi savam nerezidentam, izņemot atlīdzību par nerezidenta izdevumiem darījumos ar citām personām, kas tieši saistīti ar pārstāvniecības darbību, un/vai atlīdzību nerezidentam par piegādātajām precēm tirgus vērtībā.
2. Nerezidenta, kuram ir Latvijā reģistrēta pastāvīgā pārstāvniecība, tieši gūtie ienākumi, kas attiecināmi uz šo pārstāvniecību.

Netiek atļauts pārstāvniecības izdevumos iekļaut izdevumus, kas radušies, nerezidentam sniedzot pakalpojumus savai pārstāvniecībai. Ja filiāle veic maksājumu par šāda veida izdevumu atlīdzināšanu, tie ir iekļaujami UIN apliekamajā bāzē. Piemēram, maksājumi par vadības, konsultatīvajiem, administratīvajiem vai operatīvajiem pakalpojumiem, ko galvenais uzņēmums sniedz savai filiālei, ir apliekami ar UIN kā dividendei pielīdzināta izmaksa. Savukārt, ja filiāle maksā par pakalpojumiem nesaistītai personai (piemēram, citai sabiedrībai citā valstī), filiālei var rasties pienākums ieturēt UIN izmaksas brīdī.

Procentu maksājumi no filiāles nerezidentam, kura filiāle tā ir (galvenajam uzņēmumam), uzskatāmi par peļņas sadali un veido UIN apliekamu objektu kā dividendei pielīdzināta izmaksa. Tādējādi nav jāveic pieļaujamo procentu maksājumu pārrēķins saskaņā ar likuma 10. pantu.

Pastāvīgās pārstāvniecības taksācijas periods ir kalendāra mēnesis, bet pārskata gads ir kalendāra gads. Pārskata gads var nesakrist ar kalendāra gadu, ja tas atbilst galvenā uzņēmuma pārskata gada sākumam un beigām un nav garāks par 12 mēnešiem. UIN maksā par taksācijas periodu (kalendāra mēnesi).

Pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarāciju iesniedz vienlaikus ar bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu, kas iesniedzami Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) kā nestrukturēts dokuments “Informācija Valsts ieņēmumu dienestam”. Ja kalendāra gada laikā kādā no taksācijas periodiem veidojas UIN apliekamā bāze (piemēram, no dividendēm pielīdzinātās izmaksas), iesniedzama tikai UIN deklarācija (bez bilances un peļņas/zaudējumu aprēķina). Pastāvīgajai pārstāvniecībai nav pienākuma piemērot Latvijas normatīvo aktu prasības par gada pārskatu sagatavošanu.

Aizpildot UIN deklarāciju, jāņem vērā, ka deklarācijas 6.5.1. rindā nav jāuzrāda savstarpējie maksājumi ar nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, jo tie netiek uzskatīti par darījumiem ar saistītām personām. Šajā rindā norāda darījumu kopējo vērtību ar saistītām personām – nerezidentiem (nevis galveno uzņēmumu). Pastāvīgā pārstāvniecība piemēro UIN likuma normas un nodokļa atvieglojumus vispārējā kārtībā.

Nodokļa piemaksai, kas rodas pēc deklarācijas labojumiem par pārskata gada pēdējo mēnesi, nepiemēro nokavējuma naudu, ja labojumi veikti bilances un peļņas/zaudējumu aprēķina precizēšanas dēļ un labotā deklarācija iesniegta četru mēnešu laikā pēc pārskata gada pēdējā mēneša.

Avotā ir arī sniegti piemēri situācijām, kas neveido pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā UIN mērķiem. Tas ietver darbības, kas ir sagatavošanas vai palīgdarbības rakstura, piemēram, attālināti strādājoša darbinieka darbība, ja viņa funkcijas ir sagatavošanas vai palīgdarbības. Tāpat nekustamā īpašuma iegāde vai pārdošana pati par sevi neveido pastāvīgo pārstāvniecību, ja netiek izpildītas pamatpazīmes: noteiktas darbības vietas izmantošana pastāvīgi saimnieciskās darbības veikšanai. Tomēr, ja nerezidents Latvijā uzsāk darbību, kas ietver biroju, darbiniekus un saimniecisko darbību (piemēram, meža audzēšanu vai mežistrādi, kokmateriālu pārdošanu), tā darbība atbildīs pastāvīgās pārstāvniecības pazīmēm un būs pienākums to reģistrēt.

Materiāla noslēgumā norādītas atsauces uz saistošajiem normatīvajiem aktiem: Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi”.