27.martā publicēts Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likums, kuru Saeima pieņēma 2026. gada 26. martā.
Galvenais mērķis: krīzes ietekmes mazināšana
Likuma pamatuzdevums ir veikt pasākumus, lai ierobežotu pasaules enerģētiskās krīzes dēļ strauji pieaugušo naftas produktu cenu negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem. Valsts ir izvēlējusies uz laiku samazināt nodokļu slogu, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu vieglāk tikt galā ar straujo izmaksu kāpumu.
Likums ievieš akcīzes nodokļa pagaidu likmes konkrētiem naftas produktiem:
- Standarta dīzeļdegviela: Pagaidu likme dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem ir noteikta 396 eiro par 1000 litriem esošas likmes 467 eiro vietā (saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 14.panta 1.daļas 4.punktu)
- Iezīmētā (marķētā) degviela: Dīzeļdegvielai, kas tiek izmantota specifiskiem mērķiem (piemēram, lauksaimniecībā vai apkurei) un kurai ir pievienotas biodegvielas komponentes, noteikta samazināta likme — 21 eiro par 1000 litriem, esošas likmes 70,05 eiro vietā (ir aprēķināma 15% apmērā no kopējas likmes dīzeļdegvielai 467 eiro saskaņā ar likuma 14.panta 2.2 daļu).
Darbības termiņš: tas ir pagaidu risinājums
Ir būtiski ņemt vērā, ka šis nav pastāvīgs regulējums. Šīs īpašās likmes tiek piemērotas ierobežotā laika posmā: no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.
Sākot ar 2026. gada 1. jūliju, šīs pagaidu normas vairs netiks piemērotas, un vairs nebūs spēkā arī īpašās prasības par inventarizācijas veikšanu attiecībā uz šiem produktiem.
Kāpēc izvēlēta tieši šāda pieeja?
Likumā un tā anotācijā ir skaidri definēti kritēriji, kāpēc un cik lielā mērā valsts drīkst iejaukties cenu regulēšanā:
- Sabiedrības interešu aizsardzība: Pasākumi tiek veikti, lai pasargātu iedzīvotāju labklājību laikā, kad energoresursu cenas kļūst nesamērīgi augstas.
- Valsts fiskālā stabilitāte: Pagaidu likmes tiek noteiktas tikai tiktāl, ciktāl tas ir samērīgi un neapdraud valsts budžeta stabilitāti, cenšoties saglabāt fiskāli neitrālu ietekmi, kur tas iespējams.
Šis likums kalpo kā īstermiņa atbalsta mehānisms, kas ar nodokļu samazinājuma palīdzību trīs mēnešu garumā cenšas amortizēt enerģētiskās krīzes radīto triecienu degvielas cenām.