Likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumi stājās spēkā 3.oktobrī
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumi stājās spēkā 3.oktobrī

04.09.2025.likums, publicēts “LV” 19.09.2025. Nr.181, spēka no 2025.gada 3.oktobra

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumu pārskats

  1. Terminu un likuma darbības sfēras precizēšana (1., 2., 3., 10., 12., 23. pants)

Vairākos likuma pantos ir svītrots vārds “vietējo” un atsauces uz pašvaldību “speciālo budžetu”.

  • Kāda ir būtība: Tie ir tehniski labojumi, kas saistīti ar jauno Pašvaldību likuma spēkā stāšanos, kurš vairs nelieto terminu “vietējā pašvaldība” un ir mainījis budžetu struktūru. Nodokļu maksātājiem praksē tas neko nemaina.
  • Nokavējuma naudas definīcija: Nokavējuma naudas definīcijā (1. panta 22. punkts) tagad ir norādīts, ka to aprēķina par nodokļu, nodevu un “citu valsts noteikto maksājumu” samaksas termiņa nokavējumu. Šis precizējums veikts, lai saskaņotu definīciju ar Vienotā nodokļu konta (VNK) darbības principiem, jo tajā tiek ieskaitīti arī citi maksājumi, piemēram, par valsts kapitāla izmantošanu.

 

  1. Neizpildītas saistības nodokļu jomā (7.4 pants)

  • Iepriekšējā redakcija: Nodokļu parāds virs 150 eiro tika uzskatīts par neizpildītām saistībām, izņemot gadījumus, kad nodokļu administrācija tā samaksu bija pagarinājusi, sadalījusi termiņos vai atlikusi.
  • Jaunā redakcija: Izņēmumu saraksts ir paplašināts. Tagad parāds netiek uzskatīts par neizpildītām saistībām arī gadījumos, kad:
    • ir piemērots jaunais atbalsta mehānisms nepārvaramas varas seku pārvarēšanai (saskaņā ar 24. panta 1.7 daļu).
    • ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir noslēgts vienošanās līgums (saskaņā ar 41. pantu).
  • Kāda ir būtība: Ir paplašināts to situāciju loks, kurās parāda esamība nebojā nodokļu maksātāja reputāciju. Tas darīts, lai saskaņotu šo normu ar jauniem atbalsta instrumentiem, kas parādījušies likumā.

 

  1. Nodokļu administrācijas pienākumi (18. pants)

  • Riska sarakstu sadalīšana: Pienākums uzturēt riska adrešu un riska personu sarakstus ir sadalīts divos atsevišķos punktos.
    • Vecā redakcija: VID uzturēja abus sarakstus un apmainījās ar informāciju ar Uzņēmumu reģistru, pamatojoties uz starpresoru vienošanos.
    • Jaunā redakcija: 21. punkts tagad attiecas tikai uz riska adrešu sarakstu. Ir pievienots jauns 21.1 punkts, kas nosaka VID pienākumu uzturēt riska personu sarakstu un sniegt datus Uzņēmumu reģistram tādā apjomā, kāds tagad ir skaidri noteikts likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”.
    • Kāda ir būtība: Datu apmaiņas kārtība par riska personām tagad tiek regulēta ar likumu, nevis vienošanos, padarot procesu caurskatāmāku.
  • Informācija EDS: VID pienākums ir Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) nodrošināt datus ne tikai par maksājamiem un pārmaksātiem nodokļiem, bet arī par summām, kas nepareizi iemaksātas vienotajā nodokļu kontā.
    • Mērķis: Sniegt nodokļu maksātājiem lielāku skaidrību, jo kļūdaini iemaksāta nauda nav nodokļa pārmaksa un tās atgriešanai ir noteikta atsevišķa procedūra.
  1. Atbalsta pasākuma zivsaimniecības nozarei atcelšana (24. pants)

No likuma ir izslēgts 1. daļas 10. punkts un 1.6 daļa, kas deva tiesības zivsaimniecības nozares uzņēmumiem, kuri cietuši no Krievijas Federācijas noteiktajiem ierobežojumiem, saņemt nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu uz laiku līdz pieciem gadiem.

  • Iemesls: Šis atbalsta pasākums vairs nav aktuāls. Tā mērķis ir sasniegts, un uzņēmumiem, kas saskaras ar nepārvaramas varas apstākļiem, tagad ir pieejams jauns, universāls atbalsta mehānisms.

 

  1. Nelielu nodokļu parādu piedziņa (26. pants)

  • Iepriekšējā redakcija: Parāda piedziņu neuzsāka, ja tā kopsumma nepārsniedza 15 eiro.
  • Jaunā redakcija: Ir noteikti divi atšķirīgi sliekšņi:
    1. Parādiem, kurus administrē VID: piedziņu neuzsāk, ja parāda kopsumma ir mazāka par pašas nodokļu administrācijas izmaksām, kas saistītas ar piedziņas uzsākšanu.
    2. Nekustamā īpašuma nodokļa parādiem (administrē pašvaldības): slieksnis paliek nemainīgs — 15 eiro.
  • Kāda ir būtība un kāpēc tā: Šis ir viens no būtiskākajiem grozījumiem. VID izmaksas mazu parādu piedziņai (piemēram, 2023. gadā ap 39 eiro) bieži pārsniedza paša parāda summu, kas bija neefektīvi. Tagad slieksnis ir kļuvis “peldošs” un piesaistīts reālajām izmaksām. Pašvaldības lūdza tām saglabāt veco 15 eiro slieksni, jo to procesi un izmaksas atšķiras.

 

  1. Jauna nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtība (29. pants)

Uzmanību! Šie grozījumi stāsies spēkā tikai no 2026. gada 1. janvāra. Tie attiecas uz maksājumiem, kas ieskaitāmi Vienotajā nodokļu kontā (VNK).

  • Iepriekšējā kārtība: Nokavējuma nauda (0,05 %) tika aprēķināta par katru nokavēto dienu.
  • Jaunā kārtība:
    • (Jaunā 2.1 daļa) Nokavējuma nauda tiks aprēķināta tikai divas reizes mēnesī — katra mēneša 1. un 15. datumā. Tas nozīmē, ka nokavējuma naudas summa tiks fiksēta šajos datumos, kas vienkāršos aprēķinus gan VID, gan nodokļu maksātājiem.
    • (Jaunā 2.2 daļa) Ir ieviesti gadījumi, kad nokavējuma naudu neaprēķina vispār:
      1. Ja nokavētais maksājums saņemts līdz tā paša mēneša beigām, kurā iestājies samaksas termiņš (piemēram, termiņš ir 23. janvāris, bet maksājums veikts 30. janvārī).
      2. Ja tiek iesniegta precizēta deklarācija, palielinot nodokli, bet VNK jau bija pietiekama summa tā nomaksai (un tā nebija izlietota citu saistību segšanai).
      3. Ja deklarācija iesniegta ar nokavēšanos, bet nauda nodokļa samaksai VNK iemaksāta laikus. Šajā gadījumā pārkāpums ir novēlota deklarācijas iesniegšana (par ko ir cits sods), nevis nodokļa nemaksāšana.
  • (Jaunā 3.1 daļa) Oficiāli nostiprināts noteikums: ja maksāšanas termiņš iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, par maksāšanas dienu uzskatāma nākamā darbdiena.
  • Grozījumu mērķis: Samazināt administratīvo slogu, padarīt nokavējuma naudas aprēķina mehānismu maksātājiem draudzīgāku un saprotamāku, kā arī mazināt strīdu skaitu par šo jautājumu.

 

  1. VID pilnvaru paplašināšana e-komercijas kontrolē (34.1, 34.4 pants)

VID ir ieguvis jaunus instrumentus cīņai ar pārkāpumiem internetā.

  • (Jauns punkts 34.1 pantā) Apturot saimniecisko darbību, VID tagad var pieprasīt elektronisko sakaru komersantiem ierobežot piekļuvi domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei Latvijas teritorijā.
  • (Izmaiņas 34.4 pantā) VID pilnvaras, kas agrāk galvenokārt attiecās uz “.lv” zonas domēnu atslēgšanu, tagad ir attiecinātas arī uz piekļuves ierobežošanu domēniem citās zonās (.com, .net u.c.) un IP adresēm. Lēmums par piekļuves ierobežošanu stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.
  • Kāda ir būtība: Iepriekš VID varēja efektīvi vērsties tikai pret pārkāpējiem, kas izmantoja .lv domēnus. Tagad dienestam ir sviras, lai ietekmētu arī vietnes, kas reģistrētas starptautiskajās domēna zonās, kas būtiski paplašina iespējas novērst nelegālu tirdzniecību un izvairīšanos no nodokļiem internetā.

 

  1. Izmaiņas būvniecības nozares regulējumā (112., 113., 114., 116., 144. pants)

Ir veikti vairāki grozījumi, kas skar Vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi (VEDLUDB).

  • Kontroles paplašināšana: Būvvaldes varēs izmantot VEDLUDB datus, lai kontrolētu būvkomersantu darbību (piemēram, pārbaudītu, vai tie ir reģistrēti attiecīgajā reģistrā).
  • Darba devēju identifikācija: Informācijā par darba devēju personas koda vietā būs jānorāda VID piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas kods. Šī prasība stāsies spēkā no 2026. gada 1. februāra.
  • Paplašināti dati par līgumiem: Galvenajiem būvdarbu veicējiem būs jāievada VEDLUDB vairāk informācijas par līgumiem ar apakšuzņēmējiem, tostarp līguma numurs un būvkomersanta reģistrācijas numurs.
  • (Jaunā 7. daļa 114. pantā) Datu pieejamība darbiniekiem un apakšuzņēmējiem: VEDLUDB turētājam tagad ir pienākums nodrošināt piekļuvi datubāzē uzkrātajiem datiem gan pašiem darbiniekiem (par sevi), gan apakšuzņēmējiem (par saviem darbiniekiem).
    • Mērķis: Dot iespēju darbiniekiem un apakšuzņēmējiem centralizēti saņemt precīzu informāciju par nostrādāto laiku visos objektos, kas ir svarīgi pareizai algu un nodokļu aprēķināšanai.
  • Atbildība par datu neiesniegšanu: Sods par informācijas neievadīšanu VEDLUDB par līgumiem ar apakšuzņēmējiem tagad tiek piemērots neatkarīgi no līguma summas (iepriekš bija tikai līgumiem virs 15 000 eiro). Šis ir tehnisks labojums, jo prasība sniegt ziņas jau tagad attiecas uz visiem līgumiem.