12.oktobrī publicēti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”. Grozījumi izdarīti ar MK 2026. gada 6. oktobra noteikumiem Nr. 608. Izmaiņas attiecas uz visiem Grāmatvedības likuma subjektiem – komercsabiedrībām, budžeta iestādēm, individuālajiem komersantiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Reforma nodrošina būtisku inventarizācijas procesa modernizāciju: uzņēmumiem ar efektīvu iekšējās kontroles sistēmu turpmāk ļauts ilgtermiņa ieguldījumu un inventāra faktisko apskati veikt ne retāk kā reizi 3 gados, bet zemes apskati – reizi 5 gados, izmantot attālinātās pārbaudes rīkus (videoapskati un fotoattēlus), atzīt nozaru speciālajos likumos veikto pārbaužu rezultātus un elastīgi noteikt komisiju izveides nepieciešamību. Izmaiņas stājas spēkā 2026. gada 13. oktobrī.
Grozījumu anotācija uzsver, ka to mērķis ir modernizēt un vienkāršot inventarizācijas regulējumu, radot iespēju samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un budžeta iestādēm, vienlaikus saglabājot inventarizācijas rezultātu ticamību un pārbaudāmību.
1. Apskates digitalizācija un attālinātās pārbaudes metodes (67. punkts)
Ja līdz šim mantas inventarizācija strikti saistījās ar obligātu komisijas klātbūtni un mantas fizisku pārbaudi uz vietas, tad izteiktais 67. punkts dod uzņēmuma vadītājam tiesības paša noteiktā kārtībā izvēlēties piemērotākos risinājumus. Turpmāk lietu daudzumu un pilnvērtīgumu var pārbaudīt, izmantojot vizuālo apskati, videoapskati vai iesniegtos fotoattēlus gan kustamai un nekustamai mantai, gan skaidrai naudai un bezķermeniskām lietām. Kā uzsvērts anotācijā, šī norma pielāgo regulējumu digitālajai videi, ļaujot atteikties no klātienes braucieniem, ja izvēlētā tehnoloģija sniedz pietiekamu pārliecību par mantas esību.
2. Prasījumu salīdzināšana e-vidē un “klusēšanas-piekrišanas” principa piemērošana (68. punkts)
Atšķirībā no iepriekšējā regulējuma, kas saturēja pārmērīgi detalizētu salīdzināšanas procedūras aprakstu, jaunajā 68. punkta redakcijā saglabāti tikai būtiskākie pamatprincipi, kas pielāgoti mūsdienu datu apmaiņai. Noteikumos nepārprotami nostiprinātas tiesības veikt salīdzināšanu, izmantojot pašapkalpošanās portālus un saskaņotus elektronisko datu kanālus (68.1. apakšpunkts). Savukārt, ja darījuma partneris līdz inventarizācijas termiņa beigām neziņo par neatbilstībām, dati par iepriekšējo saimniecisko gadu automātiski uzskatāmi par salīdzinātiem (68.2. apakšpunkts).
3. Nozaru pārbaužu rezultātu izmantošana bez atkārtotas apskates (jaunais 69.1. punkts)
Pretēji līdzšinējai praksei, kad gada noslēgumā nācās no jauna atkārtoti pārbaudīt visus objektus, turpmāk mantas pārbaudes rezultātus, kas iegūti citos nozaru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (piemēram, bibliotēku vai muzeju krājumu inventarizācijā), atļauts tieši izmantot pārskata gada slēguma inventarizācijā. Anotācijā norādīts, ka tas novērš nepamatotu pārbaužu dublēšanos.
4. Inventarizācijas periodiskums un iekšējās kontroles loma (70. punkts un jaunais 70.1. punkts)
Kamēr 70. punkts precizē nekustamā īpašuma datu salīdzināšanu ar valsts reģistriem budžeta iestādēm, noteikumi ir būtiski papildināti ar jaunu 70.1. punktu, kas ievieš elastīgus inventarizācijas termiņus. Ja uzņēmumā darbojas efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas novērš mantas iztrūkumus, ilgtermiņa ieguldījumu un inventāra apskati no šā brīža drīkst veikt ne retāk kā reizi 3 gados, bet zemes apskati — reizi 5 gados (70.1 1. apakšpunkts). Tāpat 70.1. punkts ļauj veikt pārbaudi attālināti (70.1 2. apakšpunkts) vai izmantot gada laikā veiktās apskates rezultātus, papildinot tos ar atbildīgās personas apliecinājumu par izmaiņām (70.1 3. apakšpunkts).
5. Procesuālās birokrātijas atcelšana: komisijas, instrukcijas un klātbūtnes prasība (76.–79., 83. punkts un 71., 80., 81., 84. – 88., 92. punkta svītrošana)
Agrāk noteikumi strikti pieprasīja izstrādāt apjomīgas instrukcijas, rakstiskus rīkojumus un veidot komisijas pēc stingra šablona. Turpmāk, saskaņā ar 76.–79. punkta jauno redakciju, vadītājs pats izceļ komisiju nepieciešamību, var uzticēt visus objektus vienai komisijai, bet, ja grāmatvedību kārto pats, var arī inventarizāciju veikt vienpersoniski. Visu norises kārtību nosaka vadītāja rīkojums vai kārtība.
Vienlaikus no noteikumiem pilnībā svītroti 71., 80., 81., 84., 85., 86., 87., 88. un 92. punkti. Materiāli atbildīgās personas obligāta fiziskā klātbūtne vairs nav obligāts priekšnoteikums inventarizācijas veikšanai. Savukārt precizētais 83. punkts paredz pienākumu informēt zvērinātu revidentu par inventarizācijas termiņiem, ja gada pārskats tiek revidēts.
6. Sarakstu noformēšanas vienkāršošana un parakstīšanas kārtība (89. punkts)
Atsakoties no 89.2.3., 89.3., 89.5., 89.6. un 89.7. apakšpunktiem, noformēšanas prasības kļuvušas daudz elastīgākas. Pārstrādātais 89.4. apakšpunkts nosaka, ka sarakstu paraksta komisijas locekļi un atbildīgā persona (ja tāda ir). Anotācijā uzsvērts: tas nenozīmē, ka katram komisijas loceklim jāparaksta absolūti visi uzņēmuma saraksti — paraksts tiek likts tikai par tām pozīcijām un sarakstiem, kuru sagatavošanā un pārbaudē konkrētais loceklis faktiski piedalījies.
7. Rezultātu izvērtēšana un iegrāmatošana (93., 95., 97. punkts)
Visbeidzot, precizētie 93.2., 93.3. un 95. punkti nosaka, ka sarakstu pārbaude un starpību vai zudumu iegrāmatošana notiek saskaņā ar vadītāja apstiprināto kārtību vai norādījumiem. Ja slēguma inventarizācija faktiski noslēdzas jau jaunajā gadā, 97. punkts uzliek par pienākumu rezultātus iegrāmatot tā, lai tie tiktu ietverti attiecīgā pārskata gada finanšu pārskatā.