Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, Latvijā plānots stiprināt esošās skaidras naudas darījumu uzraudzības iespējas Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Šīs izmaiņas paredz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem.

 

Kas mainīsies iedzīvotājiem un uzņēmumiem?

 

Kredītiestādēm (bankām) un finanšu iestādēm būs jāiesniedz informācija par:

• Skaidras naudas iemaksām: par iemaksām 750 eiro vai vairāk (vienā darījumā). Iemaksas robeža 750 eiro noteikta, ņemot vērā faktu, ka riski skaidras naudas ievietošanai finanšu sistēmā ir nozīmīgāki, tādējādi mērķis ir efektīvāk identificēt nezināmas izcelsmes naudas līdzekļus.
• Skaidras naudas izmaksām: par izmaksām 1500 eiro vai vairāk (vienā darījumā). Skaidras naudas izmaksu darījumu apjoms 1500 eiro apmērā ir noteikts augstāks, ņemot vērā, ka finanšu sistēmai jau ir zināma naudas līdzekļu izcelsme, un tādējādi šeit ir varbūtēji zemāki riski naudas izcelsmei.

VID šos datus izmantos nodokļu nomaksas uzraudzības vajadzībām un risku izvērtēšanai un analīzei.

 

Paredzamais informācijas apjoms:

Saskaņā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas aplēsēm, nosakot skaidras naudas iemaksas darījumu robežu no 750 eiro, viena mēneša laikā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un VID iegūtu informāciju par aptuveni 28 000 fiziskām personām, kas iemaksājušas ap 43 miljoniem eiro, un aptuveni 18 000 juridiskajām personām, kas kontos iemaksājušas ap 83 miljoniem eiro.

Tāpat, pēc kredītiestāžu aplēsēm, viena mēneša laikā skaidras naudas izmaksas virs 1500 eiro veic aptuveni 3 800 privātpersonu, kopumā izņemot ap 23 miljoniem eiro, un ap 540 uzņēmumu, kas izņem ap 60 miljoniem eiro.

 

Kas nemainīsies godprātīgajiem nodokļu maksātājiem?

 

Svarīgi uzsvērt, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem šis regulējums neradīs nekādus jaunus papildu pienākumus vai ierobežojumus, jo arī turpmāk personai būs tiesības brīvi rīkoties ar saviem skaidras naudas līdzekļiem. Tāpat regulējums neradīs nekādas sekas iedzīvotājiem, kuri saņem un deklarē legālus ienākumus.

Informāciju VID saņems no kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm, nevis no to klientiem. Klientam nebūs automātiski jāsniedz paskaidrojums VID par katru tā veikto iemaksas vai izmaksas darījumu. Tāpat nav plānota personu plaša individuāla kontrole.

Padziļināti tiks izvērtētas tikai tās situācijas, kad, salīdzinot ar VID rīcībā esošo informāciju, piemēram, deklarētajiem ienākumiem vai uzņēmuma apgrozījumu, radīsies aizdomas par būtiskiem nodokļu nenomaksas riskiem. Šādos gadījumos var tikt lūgts skaidrot konkrētas nesakritības vai labprātīgi deklarēt līdz šim nedeklarētus ienākumus. Ja nodokļu maksātājs pamatojumu nesniegs, VID būs tiesības uzsākt nodokļu administrācijas pārbaudi.

Vienlaikus šobrīd Latvijā netiek plānoti skaidras naudas izmantošanas ierobežojumi privātpersonām vai aizliegumi turpināt uzkrāt skaidru naudu, norēķināties ar to un iemaksāt to kontā.

 

Avots: Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē 15.07.2025. ievietota informācija.