No 2025. gada 1. jūlijā stāsies spēkā jauna, īpaša pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmumiem. Šī kārtība ir paredzēta uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro. Tā galvenokārt attiecas uz tiem, kuri sadarbojas ar Eiropas Savienības (ES) vai trešo valstu uzņēmumiem.

 

Līdz 2025.g. 30.jūnijam spēkā ir vispārējā PVN reģistrācijas kārtība. Pašlaik personai obligāti jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā, ja tā saņem pakalpojumus no ES vai trešo valstu nodokļu maksātājiem, kuri neveic saimniecisko darbību Latvijā, vai sniedz pakalpojumus ES nodokļu maksātājiem, ja darījuma vieta nosakāma pēc PVN likuma 19. panta pirmās daļas. Šajos gadījumos reģistrācija ir obligāta neatkarīgi no darījumu apmēra jeb apgrozījuma. Obligāta reģistrācija nepieciešama arī tad, ja veic ar PVN apliekamus darījumus (preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, preču iegādi ES), ja pārsniegti noteiktie sliekšņi: 50 000 eiro gadā preču pārdošanai un pakalpojumu sniegšanai, un 10 000 eiro gadā preču iegādei ES.

Īpašā PVN reģistrācijas kārtība (saskaņā ar PVN likuma 139.² pantu, kas stājas spēkā 01.07.2025.) ir izvēles norma, nevis obligāta. To var izmantot personas, kurām nav iestājies obligātais pienākums reģistrēties vispārējā kārtībā (apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro kalendāra gadā, kā arī iepriekšējā gadā nav pārsniegti 50 000 eiro, un netiek sniegti 19. panta pirmās daļas pakalpojumi citiem ES nodokļu maksātājiem).

 

Šī kārtība ir paredzēta mazajiem uzņēmumiem, kuri:

• Saņem pakalpojumus no citas ES dalībvalsts vai trešās valsts nodokļu maksātāja, ja darījuma vieta nosakāma pēc PVN likuma 19. panta pirmās daļas. Šādi pakalpojumi var ietvert platformu izmantošanas, abonēšanas vai reklāmas pakalpojumus no tādiem uzņēmumiem kā Amazon, Etsy, Ebay, Booking, Facebook, Instagram, Google. Tas attiecas arī uz pašnodarbinātajiem un fiziskām personām, kas izīrē nekustamo īpašumu caur ārvalstu platformām. Pat abonēšanas pakalpojumi no Microsoft (piemēram, OneDrive, Windows) par nelielu mēneša maksu, ja tie ir vienīgie ārpus Latvijas darījumi, prasa reģistrēšanos.
• Iepērk preces ES teritorijā virs 10 000 eiro. Ja preču iegāde ES pārsniedz 10 000 eiro gadā un plānojas turpmāki pirkumi, ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā (vai nu vispārējā, vai īpašajā kārtībā). Ja tas ir vienreizējs liels pirkums virs 10 000 eiro, var samaksāt PVN no pārsnieguma summas bez reģistrēšanās.

Reģistrācija īpašajā kārtībā:

• Lai reģistrētos īpašajā kārtībā, EDS (elektroniskajā deklarēšanas sistēmā) no 2025. gada 1. jūlija būs pieejams un jāiesniedz strukturēts iesniegums.
• Valsts ieņēmumu dienests (VID) izskatīs iesniegumu 5 darba dienu laikā un pieņems lēmumu.
• Lēmums stāsies spēkā otrajā darba dienā no tā ievietošanas EDS. Piemēram, ja lēmums ievietots EDS ceturtdien, reģistrācija būs spēkā no nākamās pirmdienas.
• Iesniegums ir vienkāršs, tajā jāapliecina vēlme reģistrēties īpašajā kārtībā un izpratne par PVN numura izmantošanas ierobežojumiem.

Galvenā īpašās kārtības īpatnība: Piešķirto PVN numuru drīkst izmantot tikai saņemto pakalpojumu vai iegādāto preču vajadzībām no ārvalstīm/ES. Nedrīkst to izmantot saviem iekšzemes darījumiem (preču pārdošanai, pakalpojumu sniegšanai Latvijas teritorijā). VID publiskojamo datu bāzē būs atzīme, ka PVN numurs ir izmantojams tikai šādiem darījumiem, nevis iekšzemes darījumiem.

 

Nodokļu saistības īpašajā kārtībā:

• Jāaprēķina un jāmaksā PVN (parasti 21%) par saņemtajiem pakalpojumiem no ārvalstīm vai iegādātajām precēm ES.
• Nav tiesību atskaitīt priekšnodokli. Tas nozīmē, ka PVN par saņemtajiem pakalpojumiem/precēm ir faktiski jāmaksā budžetā un nav tiesību uz PVN atskaitījumiem par ar savu saimniecisko darbību (piemēram, viesu izmitināšanu) saistītajiem izdevumiem (elektrība, gāze, inventārs utt.).
• Tiek tirgotas savas preces/sniedzami pakalpojumi bez PVN. Nav pienākuma izsniegt PVN rēķinu par savām preču piegādēm un pakalpojumiem.
• PVN deklarācijas nav jāiesniedz. Tā vietā jāiesniedz “Paziņojums par nodokļa samaksu”.
• Paziņojums jāiesniedz EDS tikai tajos mēnešos, kad notikuši darījumi, par kuriem jāmaksā PVN. Termiņš: līdz nākamā mēneša 20. datumam.
• PVN jāsamaksā valsts budžetā 23 dienu laikā pēc mēneša, kad noticis darījums.

 

Režīmu maiņa:

• No vispārējās reģistrācijas uz īpašo: Ja uzņēmums jau ir reģistrēts vispārējā kārtībā, bet vēlas pāriet uz īpašo režīmu un atbilst mazā uzņēmuma kritērijiem (apgrozījums < 50 000 eiro ne šogad, ne iepriekšējā gadā un nesniedz 19. panta pirmās daļas pakalpojumus ES nodokļu maksātājiem). Jāiesniedz strukturēts iesniegums/paziņojums par režīma maiņu EDS no 1. jūlija. VID sniegs informāciju EDS par maiņas datumu (nākamā darba diena pēc apstrādes). Pārejot jāiesniedz PVN deklarācija par pēdējo taksācijas periodu vispārējā režīmā un paziņojums par atlikumā esošajiem aktīviem, par kuriem atskaitīts priekšnodoklis, un jāveic korekcijas. Ja atlikumā nav aktīvu, tukša paziņojuma iesniegšana ir rekomendējama.
• No īpašās kārtības uz vispārējo: Jāpāriet, ja tiek sasniegts obligātais 50 000 eiro apgrozījuma slieksnis vai tiek sākts sniegt pakalpojumus pēc 19. panta pirmās daļas ES nodokļu maksātājiem, vai arī persona izvēlas pāriet. Jāiesniedz divi iesniegumi EDS: viens par izslēgšanos no īpašā režīma un otrs par reģistrāciju vispārējā režīmā. Abiem lēmumiem jābūt saņemtiem. Tie stāsies spēkā otrajā darba dienā no ievietošanas EDS. Jāsamaksā PVN par darījumiem, kas notikuši īpašajā režīmā un par kuriem vēl nav samaksāts.

Citi svarīgi aspekti:

• Īpašā kārtība neietekmē grāmatvedības uzskaites metodes (var turpināt vienkāršā ieraksta sistēmu).
• Kā mēs jau paziņojam, mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem, šķiet, būs tiesības izmantot šo īpašo PVN kārtību, nezaudējot MUN statusu, ja stāsies spēkā attiecīgi grozījumi MUN likumā.
• Ja biedrība saņem dotācijas, tās pašas par sevi nav ar PVN apliekami darījumi. Biedrība var pretendēt uz īpašo PVN kārtību, ja tā atbilst citiem kritērijiem (piemēram, saņem 19. panta pirmās daļas pakalpojumus no ārvalstīm).
• Digitālo failu pārdošana platformās kā Etsy, visticamāk, netiks uzskatīta par darījumu, kam piemērojama īpašā kārtība, jo tas var tikt kvalificēts kā elektroniski sniegts pakalpojums ES platformai, kas prasa reģistrēšanos vispārējā PVN režīmā. Par Stripe maksājumu platformas pakalpojumiem nepieciešama papildu izpēte, atbilde netika sniegta uzreiz.

Kopumā šī īpašā kārtība sniedz atvieglotu risinājumu PVN saistību izpildei saistībā ar pakalpojumu saņemšanu no ārvalstīm vai preču iegādi ES mazajiem uzņēmumiem, taču jāņem vērā, ka tā liedz tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Uzņēmējiem pašiem rūpīgi jāizvērtē, kura reģistrācijas kārtība viņu saimnieciskajai darbībai ir vispiemērotākā.

Vairāk informācijas par paziņojuma par PVN samaksu iesniegšanu var atrast VID tīmekļa vietnē.