LR 19.05.2025. likums “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (pieņemts Saeimā 19.05.2025.), stājas spēkā 2025.g. 2.jūnijā

Grozījumi tika izstrādāti Finanšu ministrijas iniciatīvas rezultātā, lai pārskatītu un pilnveidotu regulējumu par Latvijas uzņēmumu darbībām ar akcīzes precēm, kuras fiziski neatrodas Latvijā, ņemot vērā digitalizācijas un pārrobežu darījumu attīstību, kā arī lai pārņemtu Eiropas Savienības tiesību aktu prasības un precizētu atsevišķas normas.

 

Likuma svarīgākie grozījumi ir šādi:

• Likuma 1. panta otrā daļa tiek papildināta ar jaunu punktu 15.⁴. Šis punkts definē terminu “patstāvīgais vidējais pārējo alkoholisko dzērienu ražotājs”. Saskaņā ar definīciju, tas ir pārējo alkoholisko dzērienu ražotājs, kurš atbilst šādiem kritērijiem:
  • ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem pārējo alkoholisko dzērienu ražotājiem;
  • izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu pārējo alkoholisko dzērienu ražotāju telpām;
  • kura saražoto pārējo alkoholisko dzērienu apjoms nepārsniedz 1000 litru absolūtā spirta gadā Latvijas Republikā vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto apjomu.
• 2. panta pirmo daļu, kas nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību Latvijas Republikā, tagad papildina jaunas daļas, lai skaidrotu akcīzes preču pilnīgu iznīcināšanu vai neatgriezenisku zudumu (pilnīgu vai daļēju) atliktās nodokļa maksāšanas režīma gadījumā. Šāda iznīcināšana vai zudums, kas radies neparedzētu apstākļu, nepārvaramas varas dēļ vai ar dalībvalsts kompetentās iestādes atļauju, netiek uzskatīts par nodošanu patēriņam. Par neatgriezeniski zudušām uzskata preces, kuras kļuvušas nederīgas kā akcīzes preces. Arī daļējs zudums, kas rodas preču specifikas dēļ pārvietošanas laikā starp dalībvalstīm un nepārsniedz noteiktās zuduma normas, netiek uzskatīts par nodošanu patēriņam.

Šīs izmaiņas tika veiktas, lai pārņemtu Padomes Direktīvas (ES) 2020/262 prasības, nodrošinot skaidrāku regulējumu attiecībā uz akcīzes preču zudumiem atliktā nodokļa režīmā.

• 2. pants papildināts ar jaunu vienpadsmito daļu, kas nosaka, ka speciāla atļauja (licence) nav nepieciešama darbībām ar akcīzes precēm, kuras atrodas ārpus Latvijas un nav paredzēts tās importēt, ievest vai saņemt Latvijā, uz kurām attiecas likuma 2. panta ceturtajā daļā noteiktais vai kuras pārvieto cauri Latvijai.

Šis grozījums atzīst, ka digitālās darbības un darījumi ar precēm ārpus Latvijas ir attīstījušies, un tika secināts, ka šādos gadījumos licence nav nepieciešama, tādējādi pilnveidojot regulējumu.

• 12. pantā, kas nosaka akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tika veiktas tehniskas precizēšanas un papildinājumi. Divpadsmitajā daļā vārds “mazajā” aizstāts ar vārdiem “patstāvīgajā mazajā pārējo” attiecībā uz alkoholisko dzērienu darītavām citās dalībvalstīs, lai formulējums būtu līdzīgs kā citām dzērienu kategorijām. Tika ieviesta arī patstāvīgā vidējā pārējo alkoholisko dzērienu ražotāja definīcija. Trīspadsmitajā daļā precizēts Valsts ieņēmumu dienesta veiktās darbības ar sertifikātiem, papildinot sarakstu ar vārdu “pārreģistrē”.

Šīs izmaiņas nodrošina konsekvenci likuma pantu formulējumā un atbilstību faktiskajām darbībām ar sertifikātiem, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos. Tāpat tās ļauj korekti piemērot samazinātās akcīzes nodokļa likmes mazajiem un vidējiem alkoholisko dzērienu ražotājiem. Grozījumi stājas spēkā 2025. gada 1. oktobrī, lai nodokļu maksātāji un VID varētu sagatavoties.

• 16. panta pirmās daļas 2. punktā precizēts, ka akcīzes nodokļa atbrīvojums alkoholiskajiem dzērieniem, kurus izmanto kvalitātes noteikšanai, attiecas tikai uz alkoholiskajiem dzērieniem, kurus izmanto apstiprināts noliktavas turētājs.

Šis precizējums veikts, lai novērstu dažādas interpretācijas praksē (piemēram, attiecinot uz ievešanu no ārvalstīm) un mazinātu izvairīšanās riskus no nodokļa samaksas.

• 17. pantā, kas attiecas uz tabakas izstrādājumiem, tika veiktas vairākas izmaiņas. Pirmās daļas 2. punkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā no nodokļa atbrīvo tabakas izstrādājumus, kurus apstiprināts noliktavas turētājs izmanto tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai vai citu tabakas izstrādājumu ražošanai, kas nav akcīzes preces Latvijā. Likuma 17. panta piektā daļa, kas paredzēja atbrīvojumu neapstrādātām tabakas lapām dārzkopības līdzekļu ražošanai, ir izslēgta.

Precizējums pirmās daļas 2. punktā novērš neskaidrības piemērošanā un izvairīšanos no nodokļa, skaidri norādot, ka atbrīvojums kvalitātes kontrolei attiecas tikai uz apstiprinātiem noliktavas turētājiem. Tāpat izmaiņas risina situāciju, kad tabaka tiek izmantota kā izejviela produktu ražošanai, kas nav akcīzes preces Latvijā. Piektās daļas izslēgšana pamatojas uz to, ka nikotīnu saturoši produkti, piemēram, tabakas putekļi, nav atļauti kā augu aizsardzības līdzekļu darbīgā viela ES. Grozījumi pirmās daļas 2. punktā stājas spēkā 2025. gada 1. oktobrī.

• 18. pantā, kas nosaka atbrīvojumus naftas produktiem, tika atjaunināta terminoloģija atbilstoši jaunajiem Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas nosacījumiem. Piektās daļas 2. punkta “a” apakšpunktā un citās attiecīgās daļās jēdziens “vienotais platību maksājums” aizstāts ar “ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta vai maksājuma mazajiem lauksaimniekiem”.

Šīs izmaiņas nodrošina atbilstību jaunajai ES KLP stratēģiskā plāna terminoloģijai, kas spēkā kopš 2023. gada. Tā ir saskaņošana ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

• 20. pantā, kas attiecas uz atbrīvojumiem diplomātiem un starptautiskām organizācijām, tika pārskatīti regulējumi saistībā ar NATO Sabiedroto spēku štābu Latvijā, ņemot vērā Parīzes protokola papildu nolīgumu un Direktīvas 2020/262 prasības. Atbrīvojumi turpmāk tiek piemēroti saskaņā ar Parīzes protokola papildu nolīgumu. Tika saskaņoti atbrīvojumu piemērošanas nosacījumi dažādu valstu (ES, NATO, Apvienotās Karalistes Kiprā) bruņotajiem spēkiem, to pavadošajam civilpersonālam un apgādei. Likuma 20. panta devītās daļas 2. punkts precizēts attiecībā uz vecuma ierobežojumiem (20 gadi tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem un to sastāvdaļām) akcīzes nodokļa atbrīvojumu vai atmaksu nepiemērošanai, lai saskaņotu to ar citu likumu. Izslēgts sestās daļas 2. punkts par degvielas atbrīvojumu 250 litru apmērā mēnesī katram transportlīdzeklim, kas reģistrēts uz Parīzes protokola papildu nolīgumā minēto subjektu vārda.

Grozījumi nodrošina atbilstību Latvijas starptautiskajām saistībām un ES tiesību aktiem, kā arī vienveidīgu un skaidru atbrīvojumu piemērošanu dažādām subjektu grupām. Vecuma ierobežojuma precizēšana saskaņo Akcīzes nodokļa likumu ar likumu par tabakas un citu produktu apriti.

• 21. pantā, kas paredz citus atbrīvojumus, ir pārformulēta pirmā daļa, skaidri nosakot, ka akcīzes preces ir atbrīvotas no nodokļa, ja tās pilnībā iznīcinātas saskaņā ar atļauju vai neatgriezeniski zudušas neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ, ja ir atbilstoši pierādījumi. Pantu papildināts ar jaunu 1.1 daļu, kas nosaka, ka arī akcīzes nodokļa markas ir atbrīvotas no nodokļa, ja tās zudušas nepārvaramas varas dēļ un ir pierādījumi, kas apstiprina, ka zudums nav radies nodokļa maksātāja vainas dēļ.

Šīs izmaiņas precizē regulējumu par zudumiem atbilstoši Direktīvai 2020/262 un nodrošina atbrīvojuma piemērošanu akcīzes nodokļa marku zudumiem nepārvaramas varas dēļ.

• 23. pantā, kas reglamentē nodokļa maksāšanu, tika ieviesti papildinājumi. Pantu papildināts ar 8.1 daļu, nosakot, ka nodokļa maksātājam, kurš saņem akcīzes nodokļa markas, nodoklis par taksācijas periodā zudušajām akcīzes nodokļa markām jāsamaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23. datumam pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Pantu papildināts arī ar jaunām 17.2 un 17.3 daļām, kas nosaka nodokļa samaksas termiņu par neizmantotajām akcīzes nodokļa markām gadījumos, kad speciālā atļauja (licence) vai nodrošinājuma apliecība ir zaudējusi spēku vai anulēta.

Šie grozījumi nodrošina skaidrību un noteiktu termiņu akcīzes nodokļa samaksai par zudušajām akcīzes nodokļa markām. Tāpat tie aizpilda tiesisko robu, nosakot pienākumu un termiņu nodokļa samaksai par neizmantotajām markām pēc licences vai nodrošinājuma zaudēšanas.

• 25. panta četrpadsmitajā daļā, kas attiecas uz akcīzes preču pārvietošanu, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, tika aizstāta atsauce uz Komisijas Regulu Nr. 684/2009 (kura ir zaudējusi spēku) ar atsauci uz dokumentu, kas noteikts šā panta devītajā daļā.

Šis ir tehnisks grozījums, kas aktualizē likuma tekstu atbilstoši spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, nemainot normas tvērumu.

• 27. pantā, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un citu produktu marķēšanu un akcīzes nodokļa marku apriti, veiktas vairākas būtiskas izmaiņas. Trešā daļa papildināta ar punktu, kas nosaka nemarķēt ar akcīzes nodokļa markām tabakas lapas. Precizēts 7.1 daļas pirmais teikums, skaidri nosakot 3 gadu termiņu samaksātā akcīzes nodokļa atmaksai par atdotajām akcīzes nodokļa markām, attiecinot regulējumu arī uz nederīgām markām. Precizēta 8.1, vienpadsmitā, divpadsmitā un 12.1 daļa, nosakot, ka iznīcināto akcīzes preču akcīzes nodokļa markas iznīcina, nenoņemot tās no akcīzes preču iepakojuma vai tā daļas. Tāpat precizēts, ka gadījumā, ja nodoklis par markām, kas iznīcinātas citā dalībvalstī, ir samaksāts un ir iesniegti attiecīgi dokumenti, samaksātais nodoklis tiek atmaksāts. No 12.1 daļas izslēgti vārdi “uz citu dalībvalsti”. Sestā daļa izteikta jaunā redakcijā, paplašinot izņēmumu akcīzes nodokļa samaksai, saņemot markas, attiecinot to arī uz sertificētiem saņēmējiem un īslaicīgi sertificētiem saņēmējiem.

Izmaiņas tabakas lapu marķēšanā skaidro to statusu. Termiņa precizēšana un attiecināšana uz nederīgām markām nodrošina normu skaidru piemērošanu. Precizējums par marku iznīcināšanu ar “iepakojuma daļu” saskaņo likumu ar praksi. Noteikums par nodokļa atmaksu markām, kas iznīcinātas citā dalībvalstī, risina situācijas, kad nodoklis Latvijā jau samaksāts. Izslēdzot vārdus “uz citu dalībvalsti” no 12.1 daļas, normas kļūst savstarpēji atbilstošas. Izņēmuma paplašināšana 6. daļā nodrošina, ka noteikums par nodokļa samaksu, saņemot markas, neattiecas uz personām, kam jāiesniedz nodrošinājums.

• 32. pants, kas reglamentē nodrošinājuma piemērošanu, papildināts ar jaunu 4.² daļu. Tā nosaka, ka nodrošinājumu nesniedz par naftas produktu pārvietošanu pa nostiprinātiem cauruļvadiem.

Šis papildinājums nodrošina Padomes Direktīvas 2020/262 17. panta 2. punkta pilnīgu pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos. Izvērtējot direktīvā minēto papildu nosacījumu “izņemot pienācīgi pamatotos apstākļos”, netika konstatēti apstākļi, kad būtu nepieciešams ieviest stingrākas prasības, tādējādi likumprojekts neparedz šādu nosacījumu.

• Likuma pielikumā, kas uzskaita akcīzes nodoklim pakļautos naftas produktus, ir papildināti 4.10., 4.11., 5.7. un 5.8. apakšpunkti pēc skaitļa un vārda “250 litru” (kas norāda uz iepakojuma tilpumu) ar vārdiem “un kuras netiek izmantoti par degvielu, kurināmo vai par to aizstājējproduktu vai komponentu”.

Šis ir tehnisks grozījums, kura mērķis ir nodrošināt, ka izņēmums attiecīgajiem naftas produktiem slēgtā iepakojumā tiktu piemērots, ņemot vērā likuma 5. panta trešo daļu, kas apliek ar nodokli produktus, kurus izmanto par degvielu, kurināmo vai to aizstājējproduktu. Grozījums nerada ietekmi uz privātpersonām, jo normas tvērums netiek mainīts.

• Pārejas noteikumu 126. punktā vārdi “Būvniecības valsts kontroles birojs” aizstāti ar vārdiem “Enerģētikas un vides aģentūra”.

Grozījums veikts, ņemot vērā Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizāciju un Enerģētikas un vides aģentūras izveidi, kurai nodotas enerģētikas politikas administrēšanas funkcijas, tostarp de minimis atbalsta uzraudzība. Izmaiņas nodrošina tiesisko skaidrību komersantiem par institūciju, kas atbildīga par de minimis atbalsta piešķiršanu un uzraudzību samazinātai akcīzes nodokļa likmei dabasgāzei. Tas ir tehnisks grozījums, kas nemaina regulējuma būtību.

Saskaņā ar Pārejas noteikumu 199.punktu daļa no šiem grozījumiem, tostarp izmaiņas saistībā ar mazajiem/vidējiem alkoholisko dzērienu ražotājiem un tabakas izstrādājumu atbrīvojumiem, proti, piemērām grozījumi, kas attiecas uz 1.panta otras daļas jauno punktu 15.⁴ un saistītajām izmaiņām 12. pantā, stājas spēkā 2025. gada 1. oktobrī. Lai sagatavotos šīm izmaiņām, nepieciešams saprātīgs laika periods iesaistītajām pusēm, tostarp Valsts ieņēmumu dienestam un nodokļu maksātājiem, kā arī lai veiktu atbilstošus grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 564.

Savukārt Pārejas noteikumu 200.punkts nosaka, ka 18. panta 5. daļas 3. punkta formulējuma grozījumu — par kārtību, kādā aprēķināms maksimālais dīzeļdegvielas daudzums, kuram piemērojama samazināta akcīzes nodokļa likme lauksaimniecības ražotājiem — Lauku atbalsta dienests piemēro, administrējot pieteikumus dīzeļdegvielas saņemšanai ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi, sākot ar 2025./2026. saimniescisko gadu.