Saeima pieņema 2026.gada valsts budžetu: prioritātes — drošība, ģimenes un izglītība
Saeima pieņema 2026.gada valsts budžetu: prioritātes — drošība, ģimenes un izglītība

Saeima ceturtdien, 4.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma 2026.gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likumu.

 

Galvenie skaitļi un mērķi

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts izdevumi paredzēti par 804,3 miljoniem eiro lielāki. Budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Deficīta pieaugumu (salīdzinājumā ar prognozēto deficītu 2,9 procentu apmērā šogad) galvenokārt nosaka būtisks finansējuma pieaugums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, ilgtermiņa atbalstam Ukrainai un investīcijām sabiedrības drošības stiprināšanā.


Trīs galvenās prioritātes: gandrīz 700 miljoni eiro

Nākamgad par galvenajām valsts prioritātēm noteikta valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība. Tām kopumā paredzēts papildu finansējums 693,5 miljonu eiro apmērā. Lai to nodrošinātu, pārskatīti ministriju bāzes izdevumi, rodot ietaupījumu 233 miljonu eiro apmērā.

  1. Valsts drošības stiprināšana:
    • Papildus novirzīti 448,3 miljoni eiro.
    • Šis finansējums ietver ne tikai militāro spēju stiprināšanu, bet arī ieguldījumus valsts iekšējā drošībā un kiberdrošībā.
    • Līdzekļi novirzīti ekipējuma un tehnikas iegādei, karavīru un zemessargu apmācībai un spēju paaugstināšanai, kā arī pretmobilitātes un robežas aizsardzības sistēmu izbūvei. Papildu ieguldījumi paredzēti aizsardzības industrijas attīstībai un atbalstam pierobežas novadu pašvaldībām.
  2. Atbalsts ģimenēm ar bērniem:
    • Papildu finansējums paredzēts 94,8 miljonu eiro apmērā.
    • Palielināts bērna piedzimšanas pabalsts līdz 600 eiro no līdzšinējiem 421,17 eiro.
    • Bērna kopšanas pabalsts pieaugs līdz 298 eiro mēnesī no līdzšinējā 171 eiro mēnesī.
    • Palielināts atbalsts aizbildņiem un adoptētājiem: atlīdzība aizbildņiem pieaugs līdz 298 eiro mēnesī no līdzšinējiem 54,07 eiro mēnesī, un vienreizējā atlīdzība par bērna adopciju palielināsies līdz 2433 eiro no līdzšinējiem 1422,87 eiro.
    • Bērnu aizbildņus, kuri nestrādā, sociāli apdrošinās no valsts budžeta.
  3. Izglītība:
    • Papildu līdzekļi 45 miljonu eiro apmērā plānoti jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai, tostarp arī pedagogu atbalsta personālam.
    • Finansējuma mērķis ir panākt, lai katram bērnam visā Latvijā būtu pieejama augstvērtīga izglītība.

 

Sociālās, veselības aprūpes un nodokļu izmaiņas

  • Minimālā alga un neapliekamais minimums: Minimālā alga no līdzšinējiem 740 eiro palielināsies līdz 780 eiro. Ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums palielināts par 40 eiro, sasniedzot 550 eiro mēnesī.
  • Atbalsts veselības aprūpē: Papildu finansējums – 105,4 miljoni eiro – plānots citiem pasākumiem, tostarp paliatīvās aprūpes pakalpojumu paplašināšanai, dodot iespēju to saņemt mājās, un rehabilitācijas pakalpojuma pilnveidošanai vardarbībā cietušajiem un ilgstošas aprūpes nodrošināšanai. Plašāki būs valsts apmaksātie ambulatorie un stacionārie pakalpojumi mātes un bērna veselības aprūpē. Pirmās grupas invalīdiem, kā arī iegādājoties recepšu zāles līdz 10 eiro, aptiekās nodrošināti bezmaksas farmaceita pakalpojumi.
  • PVN pārtikas produktiem: Lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi mazāk aizsargāto iedzīvotāju pirktspējai, no nākamā gada 1.jūlija uz vienu gadu maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai piemēros pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā.
  • Akcīzes nodoklis: Akcīzes nodokļa likmes būs augstākas alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Tas darīts, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, kā arī mazinātu videi un veselībai neveselīgu produktu patēriņu.
  • Izmaiņas uzņēmējiem: Lai izveidotu taisnīgāku nodokļu vidi uzņēmējiem, ieviesīs alternatīvu gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju ienākuma modeli, lai līdzsvarotu ārvalstu un vietējo investoru nodokļu slogu. Uzņēmumiem būs iespēja piemērot nodokli 15 procentu apmērā, savukārt dividenžu ienākumam – nodokli sešu procentu apmērā.

2026.gada valsts budžeta likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

 

Avots: Saeimas preses dienesta 04.12.2025. informācija