Klimata pārmaiņu ietekmē karstuma periodi kļūst arvien biežāki, ilgāki un intensīvāki. Karstums nav tikai diskomforts, bet gan reāls, bieži vien nepietiekami novērtēts dzīvību apdraudošs risks, kas var izraisīt nelaimes gadījumus koncentrēšanās spēju zuduma un fiziska nespēka dēļ.

 

1. Tiesiskais regulējums un riska novērtēšana

Darba devēja pienākums ir nodrošināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi jebkuros laikapstākļos.

• Darba aizsardzības likums: Uzliek par pienākumu darba devējam veikt darba vides riska novērtēšanu un plānot preventīvos pasākumus.
• MK noteikumi Nr. 359: Nosaka prasības darba vietu mikroklimatam (temperatūrai, gaisa mitrumam un kustības ātrumam) atkarībā no darba fiziskās smaguma pakāpes.
• MK noteikumi Nr. 660: Regulē darba vides risku novērtēšanas kārtību.

Rekomendācija: Riska noteikšanai ieteicams izmantot karstuma indeksa tabulas (temperatūras un mitruma kombināciju). Jāatceras, ka oficiālā laika prognoze tiek sniegta temperatūrai ēnā, bet tiešos saules staros tā var būt par 15–20 grādiem augstāka.

 

2. Organizatoriskie pasākumi

Ja temperatūru nav iespējams samazināt tehniski, jāmaina darba organizācija:

• Darba laika plānošana: Pārceliet darba cēlienus uz agrākām vai vēlākām stundām (piemēram, no 6:00 vai 7:00 līdz 11:00 un no 16:00), lai izvairītos no intensīvākā karstuma perioda.
• Atpūtas pauzes: Ieviesiet papildu pārtraukumus vēsās telpās vai ēnā.
  • Saskaņā ar Darba likumu, darba devējam ir tiesības un pienākums piešķirt pārtraukumus, īpaši, ja darbs saistīts ar īpašu risku vai piepūli.
• Rotācija: Kur iespējams, mainiet darbiniekus vietās ar dažādu karstuma ietekmes intensitāti.

 

3. Dzeršanas režīms un uzturs

Dehidratācija ir galvenais risks karstuma apstākļos. Intensīva darba laikā cilvēks var izsvīst pat 1 – 3 litrus šķidruma stundā.

• Ūdens nodrošināšana: Darba devējam jānodrošina piekļuve svaigam dzeramajam ūdenim.
• Būtiski noteikumi:
  • Māciet darbiniekus dzert regulāri, negaidot slāpju sajūtu (kad sāk slāpt, organisma dehidratācija jau ir notikusi pirms 15–20 minūtēm).
  • Ieteicams minerālūdens, jo ar sviedriem tiek zaudēti minerālelementi (nātrijs, kālijs, magnijs), kas var izraisīt sāļu disbalansu un muskuļu krampjus.
• Uzturs: Karstumā jāizvairās no smaga ēdiena un produktiem, kas veicina dehidratāciju (piemēram, pārmērīgs kofeīns vai sāļi ēdieni).

 

4. Tehniskie risinājumi un apģērbs

• Ventilācija un kondicionēšana: Telpās un tehnikas kabīnēs jānodrošina dzesēšana.
  • Svarīgi: Gaisa kondicionieri nedrīkst noregulēt uz pārāk zemu temperatūru (piemēram, +12°C, ja ārā ir +30°C), lai izvairītos no muskuļu spazmām, kakla sāpēm un angīnas.
• Apģērbs: Nodrošiniet darbiniekus ar gaišu, elpojošu darba apģērbu un obligātām galvassegām.

 

5. Apmācība un veselības kontrole

Darba devējam jāapmāca darbinieki atpazīt pārkaršanas simptomus:

1. Pirmās pazīmes: Nogurums, galvassāpes, slāpes, reibonis, koncentrēšanās grūtības.
2. Bīstami simptomi: Ja darbinieks pārstāj svīst (sausa āda), kļūst dezorientēts, runā nesakarīgi vai sākas krampji – tas ir kritisks stāvoklis.

Rīcības algoritms veselības pasliktināšanās gadījumā:

• Nekavējoties pārtraukt darbu.
• Novietot cilvēku vēsā vietā vai ēnā, atpūtināt (necelt strauji kājās, ja reibst galva).
• Ja iestājas samaņas zudums, spēcīga dezorientācija vai krampji – nekavējoties sauciet NMPD (113).

 

Secinājums

Karstuma risku ignorēšana var izraisīt smagus veselības bojājumus, tostarp aknu un nieru mazspēju vai pat letālas sekas. Savlaicīga preventīvo pasākumu plānošana saskaņā ar vadlīnijām “Karstums darbā” aizsargā gan darbinieku veselību, gan uzņēmuma darba spējas.