Jaunais VID materiāls skaidro UIN alternatīvās 15% likmes piemērošanas kārtību dividendēm
Jaunais VID materiāls skaidro UIN alternatīvās 15% likmes piemērošanas kārtību dividendēm

Valsts ieņēmumu dienests 2026. gada 25. jūnijā ir sagatavojis metodisko materiālu, kurā skaidro uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) alternatīvās 15 procentu likmes piemērošanas kārtību dividendēm. Šis režīms, kas ieviests ar grozījumiem UIN likumā un stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī, ir paredzēts sabiedrībām, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas. Dokumentā ir detalizēti aprakstīti nosacījumi izvēlei starp vispārējo (20 %) un alternatīvo sistēmu, nodokļu aprēķināšanas noteikumi un deklarācijas aizpildīšanas kārtība. Materiāls kalpo kā praktisks palīgs uzņēmējiem un grāmatvežiem, palīdzot novērtēt finansiālo ieguvumu no pārejas uz jauno sistēmu un pareizi noformēt peļņas sadali.


 

Galvenie noteikumi un nosacījumi (no 2026. gada)

No 2026. gada janvāra Latvijas uzņēmumi, kas pieder tikai privātpersonām, ir ieguvuši izvēles tiesības: maksāt nodokli par dividendēm pēc vecās shēmas (20 %) vai pāriet uz alternatīvo (15 %).

Alternatīvās sistēmas būtiskākās nianses:

  • Divpakāpju nodoklis: Ja uzņēmums izvēlas UIN 15 % likmi, tam ir pienākums no fiziskās personas – dividenžu saņēmēja – ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) sešu procentu apmērā.
  • Aprēķina koeficients: Piemērojot 15 % likmi, nodokļa bāzes aprēķināšanai izmanto koeficientu 0,85 (vispārējā režīmā tas ir 0,80).
  • Peļņas periods: Alternatīvo likmi piemēro peļņai, kas uzkrāta laikā no 2018. līdz 2025. gadam ieskaitot.
  • Mēneša vienotība: Viena taksācijas perioda (mēneša) ietvaros likmes nedrīkst jaukt. Ja dividendes tiek izmaksātas vairākiem dalībniekiem vai pēc dažādiem lēmumiem vienā mēnesī – visām dividendēm jāpiemēro vai nu 15 %, vai 20 % likme.
  • Tikai dividendes: 15 % likme attiecas tikai uz dividendēm. Citiem nodokļa objektiem (piemēram, ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem) joprojām tiek piemērota 20 % likme.

Ietekme uz nodokļu atlaidēm Uzņēmumi, kas izmanto alternatīvo sistēmu, saglabā tiesības uz nodokļu atlaidēm (piemēram, par ziedojumiem vai ārvalstīs samaksāto nodokli). Tomēr, tā kā aprēķinātā nodokļa summa pie 15 % likmes būs mazāka, arī faktiskais atlaides apmērs, ko varēs uzrādīt deklarācijā, var samazināties.

Nozīme ārvalstu investoriem Jaunā sistēma padara Latviju pievilcīgāku ārvalstniekiem. Iepriekš ārvalstu investori bieži saskārās ar dubulto aplikšanu ar nodokļiem: Latvija iekasēja nodokli tikai no uzņēmuma (UIN 20 %), bet savā mītnes valstī investors maksāja nodokli kā fiziska persona, nespējot ieskaitīt Latvijas uzņēmuma nodokli. Tagad, kad Latvija ietur 6 % IIN tieši no fiziskās personas, investors var saņemt nodokļu kredītu (ieskaitījumu) savā valstī.

 

Praktiskie piemēri

  1. piemērs: Aprēķins pie 1000 EUR izmaksas Uzņēmums, kas pieder divām fiziskām personām, 2026. gada janvārī nolemj izmaksāt 1000 EUR dividendes (bruto), izvēloties alternatīvo likmi.
  1. Uzņēmuma nodoklis (UIN): 1000 / 0,85 × 0,15 = 176 EUR. Šo summu uzņēmums maksā budžetā no saviem līdzekļiem.
  2. Dalībnieka nodoklis (IIN): 1000 × 6 % = 60 EUR. Šo summu uzņēmums ietur no dividendēm.
  3. Rezultāts: Dalībnieki “uz rokas” saņem 940 EUR (1000 – 60).
  1. piemērs: Sistēmu salīdzinājums (efekts “uz rokas”) Materiāls parāda, ka alternatīvajā sistēmā summa, ko saņem dalībnieks, vienmēr samazinās par 6 % IIN. Lai dalībnieks saņemtu tos pašus 1000 EUR, ko pie vispārējās sistēmas (20 %), uzņēmumam jāaprēķina bruto dividendes 1064 EUR apmērā. Šajā gadījumā:
  • Pie 20 % UIN: nodoklis — 250 EUR, uz rokas — 1000 EUR.
  • Pie 15 % UIN: UIN nodoklis — 188 EUR + IIN nodoklis — 64 EUR, uz rokas — 1000 EUR. Kopējie nodokļi alternatīvajā shēmā (188 + 64 = 252 EUR) šajā gadījumā ir gandrīz vienādi ar vispārējo režīmu (250 EUR).
  1. piemērs: Peļņa līdz 2018. gadam Ja uzņēmumam ir palikusi nesadalītā peļņa, kas uzkrāta līdz 2017. gada 31. decembrim, tai nedrīkst piemērot 15 % likmi.
  • Šādas dividendes ir atbrīvotas no UIN.
  • Tomēr fiziskajai personai ir jāmaksā IIN pēc pilnas likmes — 25,5 % (atvieglotās 6 % likmes vietā).

Nodokļu piemērošana peļņai, kas gūta līdz 2018. gadam

Metodiskajā materiālā ir skaidri norādīts, ka peļņai, kas uzkrāta līdz 2017. gada 31. decembrim, alternatīvo 15 % UIN likmi piemērot nedrīkst.

Galvenie nosacījumi “vecajai” peļņai:

  • Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN): Dividendes, kuras aprēķinātas no peļņas, kas gūta līdz 2017. gada beigām, ir atbrīvotas no aplikšanas ar UIN. Tādējādi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.2 pants (par alternatīvo likmi) uz šo peļņu neattiecas.
  • Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN): Tā kā šīm dividendēm netiek piemērots UIN, tām piemēro vispārējo ienākuma no kapitāla aplikšanas kārtību. Fiziskajai personai – dividenžu saņēmējam – tiek piemērota IIN likme 25,5 % apmērā.
  • Īpašais nosacījums: Šādām dividendēm nav piemērojama likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta 5.1 daļā paredzētā samazinātā 6 % likme, jo tā ir piesaistīta jaunajam alternatīvajam UIN režīmam.

Piemērs: Ja uzņēmums izmaksā dividendes 1000 EUR apmērā no peļņas, kas gūta līdz 2017. gada 31. decembrim:

  1. Uzņēmuma maksājamais UIN ir 0 EUR.
  2. No dalībnieka ienākuma tiek ieturēts IIN (25,5 %), kas ir 255 EUR.
  3. Dalībnieks neto saņem 745 EUR (1000 – 255).

 

Alternatīvās 15 % likmes ietekme uz nodokļu atlaidēm

Uzņēmumam, kurš izvēlas dividendēm piemērot alternatīvo UIN 15 procentu likmi, ir svarīgi saprast, kā tas ietekmē nodokļu atlaižu piemērošanu.

Būtiskākie nosacījumi:

  • Tiesību saglabāšana: Nodokļa maksātājs joprojām saglabā tiesības piemērot likumā noteiktās UIN atlaides.
  • Summu samazināšanās: Tā kā, piemērojot 15 % likmi, aprēķinātā UIN summa par dividendēm ir mazāka nekā pie 20 % likmes, attiecīgi var samazināties arī izmantojamo atlaižu apmērs.
  • Konkrētas atlaides:
    • Atlaide par ārvalstī samaksāto nodokli (UIN deklarācijas 8. rinda): aprēķinātais nodoklis Latvijā kalpo kā griesti šai atlaidei, tādēļ pie zemākas likmes atlaide var tikt ierobežota.
    • Atlaide ziedotājiem (UIN deklarācijas 9.1. rinda): zemāka aprēķinātā nodokļa summa var nozīmēt, ka nodokļu deklarācijā varēs norādīt mazākas atlaižu summas nekā vispārējā režīmā.

Grāmatvedim, izvēloties 15 % režīmu, jāņem vērā, ka nodokļu ietaupījums no zemākas likmes ir jāvērtē kopsakarā ar iespējamo nodokļu atlaižu samazinājumu.