Kā jau bija minēts iepriekš, sākot ar 2022.gada 16.maiju, pamatojoties uz 2022.gada 12.maija grozījumu likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” Latvijas un Krievijas nodokļu līguma darbība ir apturēta uz nenoteiktu laiku. Likumā nav noteikti īpaši pārejas noteikumi, kuros būtu paredzēts, ka visi vai atsevišķi līguma nosacījumi būtu piemērojami kādu konkrētu laika periodu.
Ņemot vērā minēto, sākot ar 2022.gada 16.maiju, attiecībā uz Latvijas un Krievijas nodokļu līgumu nav piemērojama likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.panta pirmā daļa, kurā noteikts: ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus – norādīts Valsts ieņēmumu dienesta 2022..g 14.jūlija informatīvajā materiālā.
Tādējādi Krievijas rezidentu Latvijā gūtam ienākumam un Latvijas rezidentu Krievijā gūtam ienākumam vai ar nodokli apliekamā ienākuma apmēra noteikšanai ir piemērojamas Latvijas nodokļu normatīvajos aktos noteiktā nodokļu maksāšanas kārtība un nodokļu likmes.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Krievijas uzņēmumiem, kuri veiks komercdarbību Latvijā un kuru darbība atbildīs pastāvīgās pārstāvniecības pazīmēm, būs piemērojama likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta septītā un astotā daļa, nosakot, vai ir reģistrējama pastāvīgā pārstāvniecība (t.i., nebūs iespējams piemērot nodokļu līguma 5.pantu).
Attiecībā uz vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem – ar 2022.gada 16.maiju uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem nav iespēju saņemt Rezidenta apliecību– iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai – un tādējādi piemērot atvieglojumu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieturēšanā no Krievijas uzņēmumam izmaksājamās atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem. No minētā maksājuma ir ieturams uzņēmumu ienākuma nodoklis pēc 20% likmes izmaksas brīdī (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta pirmās daļas 1.punkts).
Attiecībā uz debitoru parādu norakstīšanu – ja debitors ir rezidents Krievijā, nodokļu maksātājam ir saistoša Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta pirmā daļa, t.i., neatgūto debitora parāda summu, ja tā nav atgūta 36 mēnešu laikā, iekļauj nodokļa bāzē, taču šādam parādam nav piemērojams likuma 9.panta trešajā daļā minētais atbrīvojums.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Fizisko personu (kuras var tikt uzskatītas vienlaicīgi par rezidentiem abās valstīs saskaņā ar Latvijas un Krievijas iekšzemes normatīvajiem aktiem) ienākumam var veidoties nodokļu dubultā uzlikšana. Nodokļu dubultā uzlikšana Latvijā tiks novērsta saskaņā ar Latvijas nodokļu normatīvajos aktos noteikto kārtību.
Fizisko personu (Krievijas rezidentu) ienākumam netiek piemēroti nodokļu līgumā noteiktie atbrīvojumi vai samazinātās nodokļu likmes.
Latvijas rezidentiem likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiesību normu piemērošana nemainās atkarībā no tā, vai ienākums tiek saņemts no Krievijas vai citas ārvalsts, ar kuru Latvijai nav noslēgts nodokļu līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.
Ievērojot to, ka Latvijas un Krievijas nodokļu līguma darbība ir apturēta, tad attiecīgi nav piemērojamas arī nodokļu līguma 26.panta tiesību normas attiecībā uz savstarpējās saskaņošanas procedūru.
Materiāls satur arī divus piemērus ienākuma nodokļa piemērošanai RF rezidenta Latvijā saņemto procentu ienākumam un Latvijas rezidenta dividendēm no Krievijas uzņēmuma – pirms uz pēc līguma darbības apturēšanas.